Portosistēmas šunts ir ļoti izplatīta slimība maziem suņiem, piemēram, Jorkšīras šķirnes suņiem. Šī aknu slimība ir diezgan bīstama, jo, lai gan tā sākas aknās, tā var ietekmēt visu dzīvnieka organismu. Slimība var ietekmēt pat nervu sistēmu. Lai gan maziem suņiem šī slimība nav tik reta un ir viena no visbiežāk sastopamajām Jorkšīras šķirnes suņiem, šī slimība ir ļoti izplatīta.Galu galā, kas ir portosistēmas šunts suņiem? Kādi ir tā cēloņi un klīniskās pazīmes? Vai ir iespējams ārstēt šuntu suņiem? Un kā mēs varam novērst šīs slimības parādīšanos sunim? Patas da Casa sarunājās ar veterinārārsti Amandu Carloni, kura atbildēja uz visiem jautājumiem par portosistēmas šuntu suņiem. Pārbaudiet!

Kas ir portosistēmas šunts?

Portosistēmiskais šunts ir aknu slimība, kas saistīta ar anomāliju asinsritē. Šī slimība ir pazīstama arī kā portosistēmiskais šunts (PSD) vai portosistēmiskā asinsvadu anomālija. Lai saprastu, kas ir šī slimība, ir nepieciešams nedaudz izprast suņu anatomiju. "Augļa aknām ir ierobežota funkcija. Tāpēc, lai tās saudzētu un aizsargātu, ir izveidotsTas ir liels asinsvads, ko sauc par ductus venosus, kas novirza asinis tā, lai tās nenonāk caur aknām," skaidro veterinārārste Amanda Carloni. Viņa stāsta, ka šis ductus venosus aizveras aptuveni 3 līdz 10 dienas pēc dzemdībām, jo orgāns jau ir labi attīstījies. Kad tas notiek, asinis, kas nāk no vārtu vēnas, sāk iet caur aknām - orgānu, kura funkcija ir pārveidot noteiktas vielas aknās."mazāk toksiskas" versijas, lai tās bez problēmām varētu izvadīt no organisma.

Tomēr Amanda skaidro, ka portosistēmiskā šunta gadījumā šis venozais kanāls pēc aknu attīstības netiek noslēgts, kas kavē asinsriti. "Portosistēmiskais šants sastāv no venozā kanāla pastāvības vai citu anomālu asinsvadu esamības. Tas izraisa to, ka portālās asinis (no vārtu vēnas) nešķērso aknas un nonāk tieši asinsritē.sistēmiskas; tās paņem līdzi vielas to "toksiskākajās" versijās," viņš skaidro.

Kas izraisa portosistēmas šuntu suņiem?

Šants suņiem var būt iegūts vai iedzimts. Iegūtā šunta gadījumā portosistēmas šants attīstās dzīves laikā, kad suns cieš no portālās hipertensijas, kas ir tādu slimību sekas kā hronisks un fibrozs hepatīts. Iedzimts šants suņiem ir visbiežāk sastopamais šunta veids. Šajā gadījumā nav precīzi noteikta cēloņa. Suņa ductus venosus vienkārši paliek atvērts. Portosistēmas šants"Suņiem portosistēmas šunts ir biežāk sastopams tīršķirnēm nekā jauktām šķirnēm, un visvairāk skartas ir miniatūrās šķirnes, piemēram, šnauceri, Jorkšīras terjeri, pūdeļi, maltieši, šihtzu, takši, īru vilku suņi, angļu aitu suņi un Kairona terjeri," skaidro Amanda.

Sunim ar portosistēmas šuntu organismā cirkulē toksīni.

Portosistēmas šunts ir ļoti nopietna problēma, jo, tā kā aknas nefiltrē portālās asinis (jo tās neiziet caur orgānu), tajās paliek toksiskas vielas. Šīs asinis izplūst cauri visai asinsrites sistēmai un nonāk dažādos ķermeņa orgānos. Tas nozīmē, ka toksīni sāk izplatīties pa visu organismu, un tā rezultātā var rasties diezgan nopietnas problēmas.Viens no šiem toksīniem, kas paliek asinīs portosistēmas šuntu gadījumā, ir amonjaks. Tas izdalās no zarnām un veseliem suņiem caur aknām pārveidojas par urīnvielu.

"Tomēr portosistēmas šunta dēļ amonjaks nonāk tieši sistēmiskajā asinsritē. Tā kā tas ir neirotoksisks, tas var izraisīt aknu encefalopātiju (smadzeņu funkcijas zudumu, jo aknu bojājuma dēļ no asinīm neizdodas izvadīt toksīnus). Turklāt ar amonjaku pildītās asinis nonāk caur nierēm. Tomēr liekais amonjaks tā vietā, lai tiktu izvadīts kopā ar urīnu, nonāk nierēs.sāk uzkrāties, radot slavenos nierakmeņus, un tas var būt saistīts ar bakteriālu infekciju rašanos urīnceļos," skaidro speciālists.

Kādas ir portosistēmas šunta klīniskās pazīmes suņiem?

Tā kā portosistēmas novirze var skart dažādas ķermeņa daļas, klīniskās pazīmes ir visai daudzveidīgas. No galvenajām Amanda izceļ tās, kas saistītas ar nervu sistēmas iesaistīšanu." Suņiem ir novērojama: kompulsīva staigāšana, galvas spiešana pret priekšmetiem, brīvprātīgo muskuļu kustību koordinācijas zudums, letarģija un nejutīgums. Turklāt tiek novēroti arī citi.tādas klīniskās pazīmes kā caureja, vemšana, biežāka urinēšana (poliūrija), pārmērīgas slāpes (polidipsija) un asinis urīnā (hematūrija), kas rodas nierakmeņu veidošanās dēļ," skaidro speciāliste.

Kā suņiem tiek noteikta šunta diagnoze?

Ir ļoti svarīgi, lai saimnieks nogādātu dzīvnieku pie veterinārārsta, tiklīdz viņš pamana minētās klīniskās pazīmes. Kabinetā veterinārārsts izvērtēs šīs klīniskās izpausmes un pacienta anamnēzi. Lai apstiprinātu šunta diagnozi suņiem, ir nepieciešams veikt dažus testus, tostarp asins analīzes, datortomogrāfiju un ultrasonogrāfiju.

Kā var ārstēt aknu šuntu suņiem?

Portosistēmisko šuntu ārstēšana jāuzsāk, tiklīdz ir apstiprināta diagnoze. To var veikt klīniski un/vai ar ķirurģisku iejaukšanos. Aknu šuntu klīniskā ārstēšana palīdz padarīt pacientu stabilu. Amanda skaidro, kā var veikt šo ārstēšanu: "Var veikt šķidruma terapiju, lai koriģētu dehidratāciju, elektrolītu līdzsvara traucējumus unLai samazinātu urīnvielas daudzumu asinīs, var lietot antibiotikas, kas iedarbojas uz urīnvielas producējošo mikrofloru. Var lietot arī laktulozi, jo tā pastiprina zarnu satura izvadīšanu un veicina zarnu lūmena "paskābināšanos", veicinot amonjaka pārveidi amonijā (kas ir mazāk skābs).toksiskas)," viņš skaidro.

Turklāt ir svarīgi, lai suņiem ar portosistēmas šuntu tiktu piemērota diēta un viņi saņemtu diētu ar lielāku olbaltumvielu daudzumu. "Olbaltumvielu ierobežošana var izraisīt olbaltumvielu kaloriju nepietiekamību, ja tā tiek veikta ilgstoši. Tāpēc ir ieteicama diēta ar sagremojamām olbaltumvielām, ko piedāvā nelielos daudzumos," viņš saka.

Sunim ar iedzimtu portosistēmas šuntu var būt nepieciešama operācija

Iespējams, ka būs nepieciešama šuntu operācija, lai problēmu novērstu reizi par visām reizēm. Amanda skaidro, ka ķirurģiska iejaukšanās jāveic tikai iedzimta tipa portosistēmas šuntu gadījumos suņiem. Tā nav ieteicama suņiem ar iegūtiem šuntiem: "Visieteicamākais paņēmiens ir tāds, kas pakāpeniski aizver asinsvadu, ļaujot aknām pielāgoties jaunajam šuntam.spiedienu, jo, ja oklūzija ir pēkšņa, var rasties akūta portālā hipertensija," skaidro speciālists. Pirms operācijas sunim ar aknu šuntu jāveic vairāki izmeklējumi. Turklāt ir svarīgi, lai dzīvniekam tiktu veikta klīniskā ārstēšana, jo tā dzīvnieks paliek stabils, lai bez problēmām varētu veikt operāciju. Jāpiebilst, ka operācijas laikā jāizmanto suņiem paredzēta anestēzija.procedūra.

Suņi ar noslieci uz portosistēmas šuntu jānovēro jau no grūsnības.

Tā kā nav precīzi zināms, kas suņiem izraisa portosistēmas šunta rašanos, veterinārārste Amanda skaidro, ka vislielākā rūpība, ko saimnieks var veikt, ir pievērst uzmanību kucēna grūtniecības laikā, lai jau agrīnā stadijā tiktu uzraudzīta kucēnu veselība. Viņa norāda, ka šī rūpība vēl lielāka būtu jāvelta predisponētām šķirnēm, piemēram, jorkšīriem. Amanda arī norāda, kaarī daži citi pasākumi var palīdzēt izvairīties no šunta gadījumiem suņiem: "Jāuzmanās arī no medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanas bez profesionāla padoma, kas var veicināt augļa nepietiekamu attīstību, kā arī dažādu anomāliju, piemēram, asinsvadu, rašanos. Turklāt nedrīkst audzēt suņus ar šo slimību, pat ja tie ir pienācīgi ārstēti.ārstēti," viņš paskaidro.

Jorkšīra: izplatītas šķirnes slimības, kas pārsniedz portosistēmas šunta robežas

Kā jau paskaidrojām, portosistēmas šunts suņiem ir biežāk sastopams mazām šķirnēm, piemēram, Jorkšīrai. Tomēr šim mazajam pūkainajam sunim ir nosliece arī uz citām veselības problēmām, kam jāpievērš uzmanība. Kad runājam par Jorkšīras šķirni, vienmēr tiek pieminētas tādas acu slimības kā progresējoša tīklenes atrofija un tīklenes displāzija. Turklāt problēma ir arī dubultais zobu izskats.Starp visbiežāk sastopamākajām šķirnes suņu slimībām ir arī tādas, kas saistītas ar šķirnes lielumu, piemēram, patellar luxation. Tā kā šķirnes suņi ir ļoti mazi, pastāv lielāks risks saslimt ar kaulu problēmām, kā arī ciest nelaimes gadījumos. Tāpēc ir svarīgi vienmēr būt modriem, lai izvairītos no šīs šķirnes suņu kritieniem, īpaši vecākiem Jorkšīras suņiem. Svarīgi ir arī tādas slimības kā hipoglikēmija un trahejas kolapss.šķirnei var būt bieži sastopama.

Ir ļoti svarīgi rūpēties par kucēna veselību jau no agras bērnības. visu kucēna vakcīnu veikšana, aktuāla atkailināšana, regulāras vizītes pie veterinārārsta, sabalansēts uzturs un kustību režīms ir pamatpasākumi, kas nodrošina Jorkšīram labu dzīves kvalitāti. slimību simptomus, lai kādi tie arī būtu, nekad nedrīkst ignorēt unIevērojot šos piesardzības pasākumus, jorkšīras šķirnes suņi var nodzīvot līdz pat 17 gadu vecumam, un tiek uzskatīti par vienu no visilgdzīvotākajām suņu šķirnēm.