Suņu veselība ir tik sarežģīta, ka dažkārt problēmas var rasties vietās, par kuru esam pat nenojautuši. Tā tas ir gadījumā ar infekciju adanālajā dziedzerī (sauktu arī par anālo dziedzeri vai perianālo dziedzeri). Suņiem anālajā rajonā atrodas kabatas ar dziedzeriem, kuru uzdevums ir izdalīt lubrikantus, kas papildus citām lietām palīdz izkārnīties, nejūtot sāpes vai diskomfortu.Iekaisums, ko sauc par taisnās zarnas jeb perianālo fistulu, izraisa apsārtumu, sliktu smaku, drudzi un pat nopietnākas situācijas, piemēram, asiņu klātbūtni izkārnījumos. Dzīvniekam ir arī grūtības izkārnīties. Lai noskaidrotu galvenās šaubas par šo tematu, ir nepieciešams. Mājas ķepas intervēja veterinārārsti Amandu Carloni no Salvadoras. Pārbaudiet, ko viņa mums pastāstīja!

Perianālā fistula: sunim ir grūtības izkārnīties

Tikai nedaudzi aizbildņi zina, kas ir perianālā fistula, kas pazīstama arī kā rektālā, anālā vai adanālā fistula (lai gan nosaukumi atšķiras, tie visi attiecas uz vienu un to pašu problēmu). "Rektālā fistula ir patoloģisks komunikācijas kanāls, kas veidojas starp anālo atveri un dziļo audu vai ādas iekšpusi," skaidro Amanda. Pēc veterinārārstes teiktā, dziedzeru iekaisums izraisa.sunim bieži ir grūtības izkārnīties (diskinēzija) vai viņš nespēj izkārnīties pat tad, kad tam ir tāda vēlēšanās (tenesms). Turklāt var novērot arī citus simptomus:

- Slikts aromāts anālajā atverē

- Nieze un/vai sāpes anālajā rajonā

- Caureja

- Aizcietējums

- Fekāliju nesaturēšana

- Asiņaini izkārnījumi

- Apetītes un svara zudums

- Drudzis

- komunikācijas kanāla vizualizācija starp anālo atveri un ādu (tikai smagākos gadījumos).

Anas Heloīsas Kostas sunim Amoram šī problēma bija radusies divas reizes. "Pirmajā reizē man nebija ne jausmas, kas tas ir. Es pamanīju, ka viņa šo vietu laiza biežāk nekā parasti, un, kad ieskatījos, ieraudzīju, ka āda pie anālās atveres ir ļoti sarkana un nedaudz pietūkušas, līdzīgi kā iekaisums," atceras audzinātāja. Lai atvieglotu situāciju, Ana nolēma uzklāt ziedi.alerģiju, bet nākamajā dienā bojājums atvērās un izskatījās pēc pūslīša ar caurumu vidū, no kura izplūst šķidrums, kas smērē izkārnījumus un kam ir ļoti spēcīga smaka. Pēc konsultēšanās ar veterinārārstu tika diagnosticēta perianālā fistula.

Perianālā dziedzera iekaisums: visvairāk skar vācu aitu šķirnes suņus.

Pēc veterinārārstes Amandas teiktā, taisnās zarnas fistulas cēlonis vēl nav precīzi noskaidrots, taču ir daži predisponējoši faktori, kas izraisa anālās dziedzera infekciju. Piemēram, vācu aitu suņiem ir lielāka nosliece uz šīs slimības attīstību. Arī labradoru, īru seteru, vecangļu aitu suņu, borderkolliju un buldogu šķirnēm šī problēma var rasties biežāk."Šī slimība biežāk sastopama šķirnēm ar slīpu uzbūvi un/vai plašu pamatu pie astes ieliktņa, jo tas veicina fekāliju uzkrāšanos, kā rezultātā rodas ādas iekaisums un infekcija šajā zonā," viņš skaidro.

Turklāt problēmas rašanos var veicināt arī nesena caureja, pastiprināta anālo dziedzeru sekrēcija un pavājināts anālās atveres muskuļu tonuss. Kopumā biežāk sastopami gados vecāki suņi un suņi tēviņi.

Ja pamanāt jebkādus perianālās fistulas simptomus, suns pēc iespējas ātrāk jānogādā pie veterinārārsta, lai ārsts varētu novērtēt situāciju un veikt visus nepieciešamos testus infekcijas apstiprināšanai. "Diagnozi nosaka, sasaistot klīniskās pazīmes ar informāciju, kas iegūta fiziskajā un rektālajā izmeklēšanā. Ne vienmēr ir iespējams vizualizēt iekaisušo kanālu, bet.Granulomas un abscesus var palpēt caur taisno zarnu," viņa skaidro.

Perianālā dziedzera iekaisums suņiem: ārstēšana tiek veikta ar medikamentiem un zonas dezinfekciju.

Perianālā dziedzera iekaisuma ārstēšana suņiem joprojām ir izaicinājums daudziem veterinārārstiem tieši tāpēc, ka tam ir nenoskaidroti cēloņi. Parasti klīniskajā pieejā izmanto antibiotikas, kortikosteroīdus un dezinficē reģionu ar antiseptiskiem līdzekļiem, stāsta Amanda.

Amoras ārstēšana sastāvēja no pretparazītu tabletes devas, pretiekaisuma ziedes uzklāšanas un tīrīšanas ar baktericīdu aerosolu. "No pirmās pazīmes līdz ārstēšanas beigām un bojājuma dzīšanas sākumam pagāja gandrīz divas nedēļas," stāsta aizbildnis. "Otrajā reizē es to uzreiz aizvedu pie veterinārārsta, lai veiktu ārstēšanu, kas novērstu bojājuma atvēršanos. Tas nostrādāja!".

Ne vienmēr tikai medikamenti palīdz ārstēt problēmu, kas laika gaitā var saasināties, skaidro veterinārārsts. "Ja dzīvnieki nereaģē uz klīnisko ārstēšanu, ir nepieciešama operācija. Tomēr pēc procedūras veikšanas parasti rodas dažas komplikācijas, un ir iespējams, ka dzīvniekam ir slimības recidīvi ", viņš uzsver. Tā kā tā ir slimība bez cēloņa.Nav iespējams novērst rektālo fistulu suņiem, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai saimnieki bieži novērotu savus dzīvniekus, vai nav agrīnu simptomu, kas var liecināt par šo slimību.