No dažādām ādas slimībām, kas var skart suņus, viena no satraucošākajām un izplatītākajām ir sarkoptiskā kašķa, kas pazīstama arī kā kašķis. Šo patoloģiju izraisa inficēto suņu ādā esoša ērce, ko sauc par kašķa ērci. Sarcoptes scabiei Turklāt tā ir slimība, kas ir viegli pārnēsājama no viena suņa otram un var skart pat cilvēkus. Lai palīdzētu jums nedaudz vairāk uzzināt par suņu sarkoptisko kašķi. Mājas ķepas intervēja klīnikas Soft Dogs and Cats veterinārārsti Nathália Gouvêa. Zemāk aplūkojiet, ko viņa teica par šo tēmu!

Kas ir sarkoptiskā kaite un kā tā izpaužas suņiem?

Natália Gouvêa: Sarkoptisko kašķi izraisa ērce, kas skar suņus, kaķus, grauzējus, zirgus un pat cilvēkus. Inficēšanās veids notiek tiešā kontaktā ar higiēnas līdzekļiem, pakaišiem, inficēto dzīvnieku priekšmetiem vai tiešā saskarē ar inficēto dzīvnieku. Tātad tā ir slimība, kas pāriet no viena dzīvnieka uz otru un no dzīvnieka uz cilvēku. Suņiem sarkoptiskā kaite ir sastopama šādi.Tas izpaužas ar ādas bojājumiem un intensīvu niezi. Turklāt ap šiem bojājumiem var parādīties arī kraupji, kā arī var izkrist mati padušu rajonā, pie purna un pie auss gala.

Kāda ir atšķirība starp sarkoptisko kašķi un demodektisko un otodektisko kašķi?

NG: Atšķirība starp šīm patoloģijām ir tāda, ka sarkoptiskā kaite ir ļoti lipīga, jo tā var pāriet no dzīvnieka uz dzīvnieku un pat uz cilvēku. Demodektiskā kaite - saukta arī par melno kaiti - nav lipīga. Patiesībā šī veida ērču (Demodex canis) uz ādas ir katram dzīvniekam, bet dažos gadījumos to savairošanās var notikt ādas barjeras aizsardzības trūkuma dēļ.Tas ir trūkums, kas bieži tiek pārnests no mātes uz bērnu zīdīšanas laikā, padarot kucēnu neaizsargātāku pret šo slimību un ļaujot šai ērcei pastiprināti augt uz dzīvnieka ādas. No otras puses, otodektikālā kaite arī tiek pārnesta no viena suņa otodektikālajai kaitei, un tā parasti skar kucēnu ausi. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka.Dažos gadījumos šī veida kašķis var arī atstāt kanāliņu un skart citas vietas, kur dzīvnieks skrāpējas. Atšķirība ir tāda, ka atšķirībā no sarkoptiskā kašķa tas neskar cilvēkus.

Kādi ir galvenie suņu sarkoptiskās kašķa slimības simptomi?

NG: Matu izkrišana, ādas bojājumi, nepatīkama smaka, ekstrēma nieze, apsārtums, bet vissvarīgākais ir nieze, jo tā ir kašķis, kas ļoti niez, īpaši purna zonā un pārējā sejas daļā, izraisot bojājumus ar daudziem kraupjiem plankumiem.

Kā suņiem tiek pārnesta sarkoptiskā kaite?

NG: Sarkoptiskā kaite ir ļoti lipīga, un ar to var inficēties daudzi dažādu sugu dzīvnieki, tostarp cilvēki. Inficēšanās notiek tieša kontakta ceļā ar inficētiem dzīvniekiem vai priekšmetiem. Tāpēc barības un ūdens bļodām, gultām, higiēnas priekšmetiem un vietām, kur dzīvniekam ir piekļuve, jāpievērš uzmanība. Tiešas inficēšanās gadījumā inficēts dzīvnieks var viegli pārnestslimību citam sunim vai aizbildņiem un veterinārārstiem.

Kā suņiem var novērst sarkoptisko kašķi?

NG: Mūsdienās mājdzīvnieku tirgū ir dažas tabletes, kas kontrolē sarkoptisko kašķi, un, manuprāt, tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to novērst. To funkcija ir ārstēt un palīdzēt novērst slimību, jo, ja dzīvnieks saslimst ar šāda veida kašķi, tā automātiski tiks kontrolēta. Tomēr smagākos sarkoptiskās kašķa slimības gadījumos - suņiem, kuriem jau ir bojājumi aprogresīvākā līmenī - tabletes var pat palīdzēt, bet būs nepieciešamas arī vannošanas un citi pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk apturētu inficēšanos. Viens no padomiem ir tāds, ka dzīvnieks, kuram diagnosticēta sarkoptiskā kaite, ir jāizolē.

Kā novērst sarkoptiskās kašķa masalīzes pārnešanu uz cilvēkiem?

NG: Labākais veids, kā pasargāt cilvēkus no šīs slimības saķeršanas, ir ļoti uzmanīgi izturēties pret ielas dzīvniekiem, kuri ir uzņēmīgāki pret šāda veida kašķi. Tāpēc, ja esat izglābis ielas suni, ideāli būtu dubultot savu uzmanību un ķert šos dzīvniekus ar cimdu. Arī tad, ja pamanāt, ka kucēns daudz skrāpē un cieš no ādas bojājumiem, noteikti aizvediet viņu pie ārsta.Svarīgākais, manuprāt, ir ievērot higiēnu un pamata rūpes par savu mīluli.

Kā tiek diagnosticēta un vai ir ārstējama sarkoptiskā kaite?

NG: Kašķa diagnozi nosaka, izmeklējot ādas nokasījumus, kas pēc tam tiek rūpīgi analizēti laboratorijā. Ar mikroskopu speciālisti var novērot, vai uz dzīvnieka ādas ir vai nav olas un pati ērce. Pēc tam veterinārārsts var sākt ārstēšanu, kas parasti tiek veikta, izrakstot īpašus medikamentus un vannas.(antiseptiķi), lai novērstu ērces un iespējamās olas. Šī ārstēšana parasti ir diezgan efektīva.