Ja esat pamanījis, ka jūsu kaķim ir grūtības staigāt uz pakaļkājām, ir svarīgi to apzināties. Ja jūsu kaķis velk pakaļkājas, tā var šķist ikdienišķa situācija, kas nerada nekādu risku jūsu kaķa veselībai, taču patiesībā tas ir kaķu paralīzes veids, kas var būt diezgan kaitīgs jūsu kaķenītei. Lai labāk saprastu, kas ir šis stāvoklis,kādi ir riski, simptomi un vispiemērotākā ārstēšana. Mājas ķepas intervēja veterinārārsti Ēriku Baffu, kura specializējas kaķu medicīnā. Skatiet ekspertes skaidrojumus zemāk!

Mājas ķepas: kas tas ir un kāds ir pēkšņas pakaļkāju paralīzes risks kaķiem?

Erica Baffa: Pēkšņa paralīze ir nekustīguma stāvoklis vai situācija, kas var būt daļēja vai pilnīga, uz laiku vai pastāvīgi apdraudot kaķu pacienta motoriskās funkcijas un kas nopietnākos gadījumos apdraud dzīvnieka dzīvību - galvenokārt atkarībā no iespējamajiem cēloņiem, kuri ir dažādi. Šo stāvokli var izraisīt trombembolija, kas ir sekundāra hipertrofiska kardiomiopātija, limfomas.muguras smadzeņu bojājums (var būt vai nebūt izraisīts ar FeLV) un pat muguras trauma ar muguras smadzeņu bojājumu.

Šāda veida paralīze kaķiem var izraisīt dažādu orgānu darbības traucējumus, ja ir traucēta izteikta inervēšana, jo daži kaķi var vairs nespēt urinēt paši, un viņiem ir nepieciešams kāds, kas palīdzētu dekompresēt urīnpūsli. Šis urīna aiztures faktors rada urīnceļu infekcijas iespējamību, kas pasliktina pacienta stāvokli. Citiem kaķiem var rasties nobrāzumi.un ādas čūlas tiešas berzes vai saskares ar augsni dēļ, un dažos gadījumos, ja ir traucēta asinsrite, var rasties ādas nekroze. Var rasties arī muskuļu atrofija.

Lai gan daži no šiem ierobežojumiem var rasties vienlaikus vai atsevišķi, daži kaķi ar paralīzi var labi pielāgoties pārmaiņām, ja to cēlonis nav progresējošs un ir labas izdzīvošanas iespējas.

Vai kaķa grūtības staigāt uz pakaļkājām vienmēr ir pēkšņas paralīzes pazīme?

E.B: Kā norāda nosaukums, pēkšņa paralīze var notikt pēkšņi. Lielākajā daļā gadījumu mums būtu jāapzinās nopietnākas pēkšņas paralīzes iespējas, piemēram, aortas trombembolija sekundāri hipertrofiskai kardiomiopātijai. Cits iemesls varētu būt medullārā limfoma, īpaši FeLV pozitīviem kaķiem. Dažiem kaķiem var būt, piemēram, nervu kompresija, kas izraisa to.Šiem pacientiem būs mazāk pamanāmas pazīmes, ko aprūpētāji bieži vien var nepamanīt, bet citiem pacientiem var būt mugurkaula trauma un viņi var pārstāt staigāt.

Kādi vēl simptomi var būt novērojami kaķim ar pakaļkāju paralīzi?

E. B: Piemēram, ja cēlonis ir aortas trombembolija, kas ir sekundāra hipertrofiskai kardiomiopātijai, visbiežāk sastopamie simptomi ir skaļa vokalizācija spēcīgu asu sāpju dēļ, kam seko vemšana, paātrināta elpošana, apgrūtināta elpošana, klepus, apetītes zudums un nomāktība. Šiem kaķiem parasti attīstās pakaļkāju paralīze, tonusa zudums.var iestāties sinkopa vai pēkšņa dzīvnieka nāve. Ja cēlonis ir mugurkaula trauma, var rasties sāpīgs jutīgums. Ja cēlonis ir mugurkaula trauma, var rasties sāpīgs jutīgums.

Vai pastāv ārstēšana kaķim, kas cieš no pēkšņas pakaļkāju paralīzes?

E. B: Ir ārstēšana, un tā atšķiras atkarībā no galvenā cēloņa. Trombembolijas ārstēšana ir tūlītēja asinsvadu operācija - parasti, kad ir noteikta diagnoze, ķirurģiskā procedūra tiek veikta 6 stundu laikā pēc notikuma, un ir iespēja, ka pacients atkal varēs staigāt. Diagnoze šajā gadījumā parasti tiek noteikta, pamatojoties uz dzīvnieka klīnisko analīzi un konstatējot.trombu, ko bieži var redzēt ar ultrasonogrāfiju. Atcerieties, ka jāveic ehokardiogrāfija, lai novērtētu, vai trombu ir vairāk vai nav. Var lietot arī medikamentus, kas novērš trombu veidošanos. Turklāt tiek atbalstīti pretsāpju līdzekļi.

Kā var novērst pēkšņu pakaļkāju paralīzi?

E.B: Profilakse ir iespējama, veicot to, ko mēs saucam par profilaktisko medicīnu un kaķu pacienta pārbaudi. Kaķis jānogādā pie veterinārārsta, lai veiktu kārtējo apskati, fizikālo, klīnisko un laboratorisko izmeklēšanu. Neaizstājami ir attēlveidošanas testi, ar kuriem var novērtēt sirdsdarbības traucējumus, piemēram, ehokardiogramma un elektrokardiogramma. Nepieciešami ir arī attēlveidošanas testi, piemēram, rentgens un datortomogrāfija, kā arī asins analīzes.Ja mēs spējam diagnosticēt agrīni, ir iespējams pareizi ārstēt un pagarināt pacienta dzīvi, vienmēr ar mīlestību un cieņu pret kaķēnu dzīvībām.