Suņu rangelioze ir ļoti nopietna ērču pārnēsāta suņu saslimšana. Slimība, ko sauc arī par suņu asins mēris, nambjuvu slimību vai suņu dzelteno drudzi, izraisa nopietnus asiņošanas traucējumus, kas var izraisīt dzīvnieka nāvi, ja netiek nodrošināta pareiza un ātra ārstēšana. Lai gan rangelioze ir mazāk zināma nekā citas ērču pārnēsātas suņu slimības.(piemēram, erlihioze, babeziozi un Laimas slimība), ir nopietna un arvien biežāk sastopama slimība Brazīlijā. Lai labāk izprastu, kas ir rangēlija, Mājas ķepas sarunājās ar veterinārārsti Amandu Carloni, kura atbildēja uz visiem jautājumiem par šo slimību. Pārbaudiet zemāk!

Kas ir asins mēris suņiem?

Suņu rangelioze ir nopietna infekcijas slimība, kas var skart suņus. Amanda Carloni skaidro, ka mikroorganisms, ko dēvē par. Rangelia vitalii "Rangeliozi, kas aprakstīta tikai Brazīlijā, pārnēsā ērces no sugas Amblyomma aureolatum e Rhipicephalus sanguineus Viņš skaidro: "Suņu rangelioze galvenokārt skar jaunus dzīvniekus un reizēm arī pieaugušus suņus, un nav noslieces uz dzimumu vai šķirni." Slimība biežāk sastopama lauku apvidos, un tā var parādīties dažādos gadalaikos. Tomēr vasarā saslimstība ir lielāka, jo siltākos mēnešos vidē ir vairāk ērču. Suņu rangeliozi var iedalīt trīs formās.atkarībā no klīniskā stāvokļa: akūta (ilgst aptuveni trīs dienas), subakūta (8 līdz 15 dienas) un hroniska (18 līdz 25 dienas).

Asins mēra pārnešana suņiem notiek, piesūkušies inficētai ērcei.

Lai mājdzīvnieks saslimtu ar nambiuvu slimību, tam ir jābūt piesūkušai ērcei, kurā ir šo slimību izraisošais protozojs. Rangelia vitalii caur kodumu iekļūst suņa organismā un inficē leikocītus un eritrocītus - šūnas, kas atrodas asinīs. Šajās šūnās mikroorganisms vairojas un galu galā izjauc struktūru. Šādā veidā rangeliozes parazīti izplatās.Tā kā Rangelia vitalli vislabprātāk uzbrūk asins šūnām, mājdzīvniekam kā galvenais slimības simptoms parasti ir asiņošana.

Kādi ir rangeliozes simptomi?

Asins mēris suņiem savu nosaukumu ieguvis tieši tāpēc, ka galvenie slimības simptomi ir asiņošana. Asiņošana galvenokārt notiek suņa ausu, deguna un mutes dobumos. Tās ir sekas tam, ka asins šūnās atrodas protozoju, kas izraisa rangeliozi. Veterinārārste Amanda uzskaita galvenos asins mēra simptomus suņiem: "Dzelte,neregulāra drudzis, apātija, anoreksija, vājums, dehidratācija, svara zudums, hepatomegālija (palielinātas aknas), splenomegālija (palielināta liesa), limfadenomegālija (palielināti limfmezgli), mazi sarkanīgi plankumi uz ādas (petehijas). Turklāt asinsizplūdums kuņģa un zarnu traktā, kas izraisa asiņainu vemšanu un asiņainu caureju, unPastāvīga asiņošana." Speciāliste arī norāda, ka klīniskās izpausmes ir atkarīgas no slimības stadijas, un tās var pārklāties.

Rangelioze: ārstēšana jāsāk ātri

Rangeliozes ārstēšanā tiek izmantoti specifiski medikamenti cīņai ar šo mikroorganismu. "Suņu rangeliozes ārstēšana tiek veikta ar terapiju, kuras pamatā ir protozoocīdi. Tiek izmantoti arī kortikoīdi," skaidro Amanda. Suņiem var būt nepieciešama arī asins pārliešana un šķidruma terapija, īpaši intensīvākas asiņošanas gadījumā.

Atbrīvoties no ērcēm palīdz novērst suņu asins mēri

Asinsērgu suņiem pārnēsā inficētas ērces piesūkšanās, tāpēc labākais veids, kā novērst šo slimību, ir zināt, kā atbrīvoties no ērcēm pagalmā un uz paša dzīvnieka. Šis piesardzības pasākums novērš ne tikai rangeliju, bet arī citus ērču slimību veidus. Amanda skaidro, ka profilakses pasākumi atšķiras atkarībā no ērču sugas. Ērces tipaPiemēram, Rhipicephalus sanguineus labprātāk kāpj pa sienām, lai izvairītos no augsnes mitruma: "Tāpēc insekticīds jānovirza uz spraugām sienās, mēbelēs, jumtos un tamlīdzīgi. Turklāt nav nepieciešams insekticīdiem apstrādāt visu māju; vienkārši koncentrējiet līdzekļa lietošanu vietā, kur dzīvnieks guļ."

Amblyomma aureolatum, vēl vienu ērci, kas pārnēsā rangeliozi, ir praktiski neiespējami kontrolēt, jo tās dzimtene ir Brazīlijas meži un tās populāciju uztur savvaļas dzīvnieki. Tāpēc Amanda iesaka, ka, lai izvairītos no tām, vislabāk ir vērst uzmanību uz suņiem. "Kontrole jāveic, ievadot ilgstošas iedarbības ērču preparātu, jo tas irnepieciešams pārtraukt ērču dzīves ciklu un neļaut mātītēm dēt olas vidē. Ļoti svarīgi ir ievērot intervālu starp devām, jo ērces, kas vēl atrodas vidē, pakāpeniski pāriet pie suņa, piesūcas dzīvniekam, norij zāles un iet bojā. Ja sargs nolemj ērču iznīcinātāju atkal nelietot, jo to neredz, viņš varēs to lietot.ērces, tās, kas ir vidē, nemirs un varēs no jauna kolonizēt vidi," viņš secina.