Suņu trakumsērga, mēri un leišmanioze ir dažas no vispazīstamākajām slimībām, kas var skart suņus. Turklāt tās ir arī vienas no visnopietnākajām. Jebkura slimība ir iemesls bažām, bet, ja suns saslimst ar tām, kas tiek uzskatītas par visbīstamākajām, ir vēl sliktāk, jo tās rada daudz lielāku risku dzīvnieka dzīvībai. Katram mājdzīvnieka vecākam būtu jāzina, kādas tieši ir šīs slimības, kasietekmē jūsu suņa veselību, lai jūs būtu gatavi pēc iespējas ātrāk tās novērst un identificēt, ja jūsu kucēns saslimst. Mājas ķepas ir sagatavojis infografiku ar visnopietnākajām pastāvošajām suņu slimībām, apskatiet to!

Suņu trakumsērga: slimība nav ārstējama un var skart pat cilvēkus.

Suņu trakumsērga tiek uzskatīta par vienu no smagākajām slimībām, ar ko suns var saslimt, jo, lai gan tā ir praktiski izskaužama, pēc saslimšanas ar šo slimību nav izārstēšanas iespēju un dzīvnieks mirst. Suņu trakumsērgas vīruss tiek pārnests, kodot inficētiem dzīvniekiem (piemēram, suņiem un sikspārņiem), vai norijot un saskaroties ar inficētiem priekšmetiem. Starp suņu trakumsērgas simptomiem var atrast šādus.pārmērīga siekalošanās, hipertermija, pārmērīga riešana, uzbudinājums un agresija. Turklāt sunim bieži ir tādi traucējumi kā saimnieka neatpazīšana.

Trakumsērga ir zoonozes slimība, un šie simptomi suņiem ir ļoti līdzīgi tiem, kas skar cilvēkus. Lai gan tā ir ļoti nopietna slimība, to ir iespējams novērst ar suņu trakumsērgas vakcīnu, kas ir ļoti efektīva profilakse. Tā ir obligāta un kucēniem jālieto 4 mēnešu vecumā, un katru gadu jāveic atkārtota vakcinācija.

Leišmanioze: inficētajam sunim ir novājināta imunitāte

Suņu leišmanioze ir slimība, ko izraisa protozoju parazīts, ko pārnēsā inficēta salmu komāra mātīte. Leišmanioze ir arī zoonoze, kas uzbrūk aizsargšūnām, novājinot imūnsistēmu. Suņu leišmaniozes simptomi ir drudzis, vājums, ādas bojājumi, matu izkrišana, apetītes zudums un patoloģiska nagu augšana. Aleišmanioze veicina citu slimību rašanos, jo mājdzīvnieka imunitāte ir ļoti novājināta.

Tāpat kā suņu trakumsērga, arī suņu leišmanioze nav izārstējama. Bet cik ilgi dzīvo suns, kas slims ar leišmaniozi? Tas ir atkarīgs no tā, kā tas tiek aprūpēts. Lai gan tas nav izārstējams, līdz mūža beigām ir jāveic ārstēšana, lai kontrolētu slimības simptomus un nepieļautu, ka mājdzīvnieks pārnēsā slimību. Tāpēc vidējais ilgums, cik ilgi dzīvo suns, kas slims ar leišmaniozi, ir atkarīgs no turpmākās aprūpes.Leišmaniozi var novērst ar vakcināciju, moskītu sietiem un leišmaniožu apkaklēm.

Dīgļsērga: slimībai ir trīs dažādas stadijas, kas progresē, slimībai pasliktinoties.

Suņu mēri ir vīrusu izraisīta slimība, ko suņi pārnēsā, saskaroties ar inficētu dzīvnieku izdalījumiem, ekskrementiem, urīnu un priekšmetiem. Suņu mēri var iedalīt trīs fāzēs: elpošanas, kuņģa-zarnu trakta un neiroloģiskā, no kurām pēdējā ir vissmagākā. Atkarībā no mēra fāzes simptomi ir dažādi: drudzis, apgrūtināta elpošana, izdalījumi no deguna, caureja, vemšana,svara zudums, krampji, pakaļkāju vai priekšējo ekstremitāšu paralīze un parēze.

Ļoti bieži sastopams nevakcinētiem kucēniem, mēri atstāj matētu apmatojumu, izraisa konjunktivītu un dehidratāciju. Bet galu galā, vai mēri ir izārstējami? Atbilde ir nē. Tomēr, lai gan nevar teikt, ka mēri ir izārstējami, pastāv atbalstoša ārstēšana, lai kontrolētu simptomus un novērstu to attīstību. Kad suņu mēri sasniedz neiroloģisko līmeni - visnopietnāko -, parasti tie atstāj sekas. visbiežākBieži sastopamas krampju lēkmes, ekstremitāšu paralīze, traucēta staigāšana un nervu tiki. Masaliņu var novērst ar V10 vakcīnu, kas ir obligāta kucēniem no 42 dienu vecuma.

Suņu leptospiroze: novēlota ārstēšana var novest pie tādu orgānu kā nieres un aknas novājināšanās.

Suņu leptospirozi izraisa ļoti rezistenta baktērija. Slimība suņiem parasti tiek pārnesta, saskaroties ar inficētu dzīvnieku, piemēram, žurku, urīnu. Suņu leptospirozei sākotnēji ir daudzām slimībām raksturīgi simptomi: drudzis, vemšana un svara zudums. Suņu leptospirozei progresējot, simptomi kļūst specifiskāki: dzelte, ādas bojājumi, anoreksija un vemšana.asiņains urīns.

Suņu leptospiroze ir izārstējama, bet ārstēšana jāsāk ātri, jo kavēšanās var izraisīt tādu orgānu kā aknas un nieres bojājumus. Turklāt, tā kā tā ir zoonozes slimība, arī aizbildnim jābūt uzmanīgam, lai ar šo slimību nesaslimtu. Pastāv vakcīna pret suņu leptospirozi, kas šajā gadījumā ir viena no slimībām, no kurām aizsargā V8 vai V10, un tā jāpiemēro no 42 dzīves dienām ar pastiprinājumu.gada.

Tomēr vakcīna neiedarbojas pret visiem baktēriju veidiem, kas izraisa suņu leptospirozi, tāpēc suns joprojām var inficēties. Vienkārši pasākumi slimības profilaksei ir vides, kurā dzīvnieks dzīvo, uzturēšana ļoti tīrā vietā, izvairīšanās no iestaigāšanas peļķēs, suņa ķepu tīrīšana ikreiz, kad viņš atgriežas no pastaigas, un neiekļūšana mājā ar ielas apaviem.

Parvoviroze: simptomi ietekmē suņa gremošanas sistēmu un var būt ļoti nopietni.

Parvoviroze ir ārkārtīgi lipīga vīrusu slimība, kas parasti skar nevakcinētus kucēnus. Suņu parvovirozes vīruss parasti inficējas tiešā kontaktā ar inficētu dzīvnieku fekālijām. Pēc iekļūšanas organismā mikroorganisms galvenokārt ietekmē kaulu smadzenes un gremošanas sistēmas orgānus. Tāpēc parvovirozes gadījumā visbiežāk sastopamie simptomi ir caureja.Turklāt, saslimstot ar parvovīrusu, simptomi izpaužas ātri un agresīvi un īsā laikā var izraisīt nāvi.

Parvovirozi var izārstēt, ja ārstēšanu sāk, tiklīdz dzīvniekam parādās pirmie simptomi. Parasti suni ar suņu parvovirozi hospitalizē un ārstē ar atbalstošiem medikamentiem un šķidruma terapiju. Suņu parvovirozi novērš arī V8 un V10 vakcīna, par kurām šeit jau runājām.