Koksofemorālā displāzija jeb suņu gūžas displāzija ir slimība, kas traucē dažādu šķirņu suņu kustīgumu. Tā skar suņa pakaļkājas un līdzās citiem simptomiem var izraisīt sāpes un stīvumu dzīvnieka ekstremitātēs. Citiem vārdiem sakot: diskomforts ir mazākais, ar ko saskarsies displāzijas skartie suņi. Lai jūs varētu noteikt simptomus un uzzināt vairāk par ārstēšanu un,pat par šīs slimības profilaksi, mēs esam apkopojuši daudz informācijas par gūžas locītavu displāziju šeit zemāk. aplūkojiet!

Koksofemorālā displāzija suņiem: kas tā ir?

Koksofemorālā displāzija ir slimība, parasti ģenētiska, kurai raksturīga suņa pakaļkāju kaulu, muskuļu un cīpslu nesaskaņota attīstība. Tādēļ dzīvnieka ar displāziju gājiena vai skriešanas laikā augšstilba kauls un iegurnis pastāvīgi berzējas - kustības nemazina locītavas un cīpslas.

Atkarībā no dzīves posma, kurā tā tiek diagnosticēta, sunim ar gūžas locītavu displāziju var attīstīties citas slimības, piemēram, artrīts, vai viņš var kļūt paraplegisks, zaudējot pakaļkāju funkciju. Gūžas locītavu displāziju suņiem var diagnosticēt jau 4 līdz 10 mēnešu vecumā, taču to var arī konstatēt vai atklāt tikai pieaugušā vecumā,tuvu pārejai uz vecumdienām.

Kas izraisa suņu gūžas displāziju?

Galvenais displāzijas cēlonis kucēniem ir ģenētisks, tāpēc tēviņiem un mātītēm, kuriem jau ir bijusi šī slimība, ieteicams nevairoties, lai samazinātu iespēju, ka viņu kucēni būs predisponēti uz šo slimību. Šī slimība biežāk sastopama lielo un milzu šķirņu suņiem, taču arī mazie un vidējie suņi nav 100% brīvi no displāzijas.

Pat ja galvenais slimības cēlonis ir iedzimtība, ir arī citi faktori, kas var izraisīt gūžas locītavu displāzijas attīstību. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību šiem punktiem jūsu drauga ikdienas dzīvē:

1. pārtika: Papildus tiešajai ietekmei, ko uzturs atstāj uz dzīvnieka veselību, lielo suņu gadījumā ir svarīgi, lai tas būtu pietiekams, lai pabarotu un palīdzētu pareizi attīstīties visam ķermenim - jo īpaši kucēna stadijā, kad attīstās kauli un locītavas. To augšanu arī nevajadzētu paātrināt ar kalorijām un olbaltumvielām bagātiem barības devām: tas var kļūt par slimības cēloni.dzīvnieka muguras daļas deformācijas cēlonis;

2. suņu aptaukošanās: Papildus citām sekām suņiem ar lieko svaru var rasties arī gūžas locītavu displāzija. Tas ir tāpēc, ka resnie dzīvnieki ikdienas kustību laikā vairāk nodilst locītavas, un tas nozīmē, ka tiem var attīstīties displāzija neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav ģenētiska nosliece;

3. mazkustīgs dzīvesveids: Tāpat kā cilvēkiem, arī suņiem ir nepieciešama fiziska slodze, lai uzturētu savu veselību un stiprinātu kaulus, muskuļus un locītavas. Sēdoši dzīvnieki mēdz arī uzņemt lielu svaru, kas nozīmē, ka vienā gadījumā apvieno divus iespējamos gūžas locītavu displāzijas cēloņus. Noskaidrojiet pie sava veterinārārsta, kāda fiziska slodze ir nepieciešama jūsu mīluļa šķirnei;

4. sēdēšanas veids: Dažiem dzīvniekiem displāzija var attīstīties to sēdēšanas veida dēļ. ja tā vietā, lai līdzsvarotu svaru abās gūžas pusēs, viņi pārāk spēcīgi spiež uz vienu pusi, var rasties locītavu nodilums;

5. ilgs laiks uz gludām grīdām: ja jūsu suns lielāko daļu laika pavada telpās, ideālā gadījumā vajadzētu, lai grīdas nebūtu pārāk slidenas, piemēram, dažu veidu porcelāna flīzes. Ja nav berzes starp suņa ķepām un grīdu, pastaigas laikā sunim var nākties pielikt vairāk pūļu, tādējādi ilgtermiņā nodilstot locītavām.

Kādi ir suņu gūžas displāzijas simptomi?

Jūsu mīluļa sāpes un diskomforts, veicot vienkāršas ikdienas darbības, ir pirmās pazīmes, kas liecina par iespējamu gūžas locītavu displāziju, taču tās nav vienīgās un var liecināt arī par citiem jūsu mīluļa veselības traucējumiem. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība arī citiem suņu gūžas locītavu displāzijas simptomiem - bieži vien skartajam dzīvniekam izpaužas vairāk nekā viena gūžas locītavu displāzija.no tiem:

• Solīša ātruma samazināšana;

  Skatīt arī: Atklājiet ScoobyDoo un citu slavenu daiļliteratūras suņu šķirni

• Vilcināšanās, veicot tādas darbības kā kāpšana pa kāpnēm, gultām, dīvāniem, skriešana un lēkāšana;

• Pārvietošanās ierobežojumi;

• muguras muskuļu atrofija;

• Plecu muskuļu attīstība;

  Skatīt arī: Kaķu barības daudzums: uzziniet, kāda ir ideālā porcija katrā kaķa dzīves posmā.

• Aizmugurējo kāju noturības zudums - suns kļūst nelīdzsvarots un krīt pats;

• Izmaiņas viņa staigāšanā (viņš sāk klibot un staigāt "apgāžoties");

• Papēži pagriezti uz iekšu;

• Avārijas, ejot;

• Simetrijas trūkums sēžot vai sēžot ar atvērtākām kājām.

Kā diagnosticēt un ārstēt gūžas displāziju kucēniem?

Tiklīdz jūs regulāri pamanāt kādu no šiem simptomiem savam sunim, jums jāvēršas pie veterinārārsta. Atkarībā no gadījuma un displāzijas attīstības pakāpes to var diagnosticēt viegli, taču parasti tiek pasūtīti attēlveidošanas testi, piemēram, rentgena vai magnētiskās rezonanses izmeklējumi un fiziskās pārbaudes, lai apstiprinātu un noskaidrotu sīkāku informāciju par šo slimību.jūsu dzīvniekā.

Dažos gadījumos, lai uzlabotu suņa dzīves kvalitāti, pietiek ar ārstēšanu ar medikamentiem, fizioterapiju, uztura bagātinātājiem, svara samazināšanas diētu un pat fizisko aktivitāšu ierobežošanu.

Tomēr, ja displāzija jau ir ļoti attīstījusies, var ķirurģiski izārstēt. Jūsu veterinārārsts var piedāvāt vairākus dažādus ķirurģisko procedūru veidus, sākot no jūsu mīluļa gūžas locītavas aizstāšanas ar protēzi un beidzot ar bojāto kaulu izgriešanu vai izņemšanu, taču vienmēr ir vērts apspriesties, lai noskaidrotu, kāds ir labākais risinājums jūsu mīluļa gadījumā.