Dzīvošana ar suni invalīdu - aklu vai paraplegisku - prasa daudz rūpju. Galu galā tie ir dzīvnieki, kas savā ziņā ikdienā saskaras ar lielākiem ierobežojumiem. Sunim bez kājas bieži vien būs nepieciešama palīdzība, lai veiktu pamatlietas un pat fizioloģiskas vajadzības, piemēram, čurāšanu un kakāšanu. Bet kā ir dzīvot ar paraplegisku suni? Aksesuāri,vai suņu ratiņi invalīdiem patiešām ir nepieciešami? Uzziniet visu par to zemāk!

Suns bez ķepas: kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai rūpētos par mājdzīvnieku?

Lai izprastu dzīves ar suni invalīdu nianses, mēs runājām ar audzinātāju Mairu Moraisu, kucēna Betinas, kura pēc motociklista notriekšanas kļuva paraplegiska, saimnieci. Runājot par mājokļa pielāgošanu, audzinātāja atklāj, ka būtiskas pārmaiņas nav notikušas: "Tas, kas patiešām mainījās, bija mūsu ikdiena. Tagad mums ir jāvelta daži brīži dienā, lai aizvestu viņu uz mājām.Mēs redzēsim, kad ieradīsies krēsls suņiem invalīdiem, ko mēs gaidām."

Daudzi aizbildņi bieži vien ķeras pie šāda veida piederumiem, lai palīdzētu paraplēģiskajam sunim bez grūtībām pārvietoties. Būtībā tas ir sava veida atbalsts suņiem invalīdiem, lai viņi varētu atgūt savas kustības pat tad, ja ķepas nespēj veikt šo funkciju. Tomēr, kā jau jebkuru pārmaiņu gadījumā, ir nepieciešams pareizi pielāgot suni ratiņkrēslā ar atbalstu.

"Ar draugu un cilvēku palīdzību internetā mums izdevās iegādāties auto sēdeklīti suņiem invalīdiem. Tas vēl nav atvests, un mēs ar nepacietību gaidām, kā būs. Mēs zinām, ka būs mazliet grūti [pielāgot], jo Betina ir sarežģīts kucēns, bet mēs ticam, ka viss izdosies," saka Maira.

Paraplegisks suns var zaudēt urīnpūšļa kontroli

Kad suns kļūst paraplegisks, tas var beigties ar urīna nesaturēšanu, jo vairs nespēs pats kontrolēt savas vēlmes čurāt. Ar suņu kaku tas ne vienmēr notiek, taču ir svarīgi izvērtēt katru situāciju: "Betīnas gadījumā mums nav jāpalīdz viņai nokārtot vajadzības, bet pēc negadījuma viņa vairs nespēj noturēt čurāšanu, tāpēc mums jāpalīdz viņai nokārtot vajadzības.Mums ir jāuzmanās arī no viņas kājas, jo tā galu galā sāp, jo viņa velk pa grīdu, un no tīrīšanas," viņa dalās pieredzē.

Maira uzskata, ka noslēpums, kā panākt, lai situācija uzlabotos, ir liela pacietība un mīlestība: "Diemžēl viņa nav nekādā vaina, un tas nav viegli, īpaši mums, kas nekad to nebija piedzīvojuši. Mēs mainījām visu savu ikdienu, lai viņai sniegtu vairāk komforta, bet mums klājas labi, un mēs turpināsim sniegt viņai daudz mīlestības un sirsnības."

Invalīds suns: kāds ir jūsu mīluļa emocionālais stāvoklis pēc kustību zaudēšanas?

Svarīgi ir arī zināt, kā rūpēties par suņa emocionālo stāvokli, jo īpaši, ja suns ir cietis nelaimes gadījumā, kā tas notika ar Betinu. Tikai nedaudzi zina, bet depresija suņiem var rasties, un tai ir jāpievērš uzmanība. Sazināšanās ar veterinārārstu, kas specializējas dzīvnieku uzvedībā, ir viens no labākajiem risinājumiem šādos brīžos, īpaši, lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu sunim.dzīvnieku vajadzības pareizā veidā.

"Betina bija ļoti dzīvespriecīgs, ķīviņš, viņai ļoti patika spēlēties ar mūsu suni un vienmēr gāja mūs sagaidīt pie vārtiem. Pēc notikušā viņa zaudēja dzirkstelīti acīs, vienmēr ir ļoti skumja. Apmēram 4 dienas pēc negadījuma viņa jau vilkās, lai aizietu, kur gribēja. Tātad adaptācijas daļā apstaigāt viņa bija ātra, tikai garastāvokļa maiņa, kas iezīmējās, eJa mums, kas saprotam, kas spriežam, jau ir grūti to pieņemt, iedomājieties viņiem, kas nesaprot, kas notiek, kas vairs nevar skriet, spēlēties un staigāt, kur vēlas. Bet, kad viņas autokrēsliņš ieradīsies, es domāju, ka viņa atkal reizēm būs jautrāka ".