Brahicefālie suņi ir iekarojuši īpašu vietu cilvēku sirdīs. 2018. gadā Brazīlijas Cinofiliju konfederācija konstatēja, ka no 5 visbiežāk brazīliešu adoptētajām šķirnēm 3 ir brahicefālās: franču buldogs, ši tzu un mopsis. Šie suņi parasti ir dzīvespriecīgi un rotaļīgi, taču tiem ir arī slavenais saplacinātais purns un anatomiskās izmaiņas, kas rada noslieci uz dažādām slimībām.Ja vēlaties adoptēt brahicefālu suni, jums ir jāizprot fizioloģiskās problēmas un sekas, kas var ietekmēt šo suni visa mūža garumā.

Kā radās brahicefālie suņi?

Brahicefālie suņi radās, krustojot suņus ar mazāku purnu. Pirms dažiem gadiem selekcionāri ar šiem krustojumiem vēlējās izaudzēt suņu sugas ar īsu purnu un proporcionālu žokli. Apakšžoklis netiktu ietekmēts, bet augšžoklis būtu jāsaīsina. Tādējādi estētiskā standarta dēļ tika atlasīti šie suņi ar mazāku purnu.No tiem radās daudzas šķirnes, kurām mūsdienās ir brahicefālijas sindroms.

Brahicefālijas suņiem ir anatomijas izmaiņas, kas izraisa veselības problēmas

Brahicefālija cēlies no grieķu vārda "brachys" un "cephalic" nozīmē īss no smadzenēm. Sindroms ir tā nosaukts tāpēc, ka brahicefālijas suņu galvaskauss ir īsāks. Galvenā šo suņu pazīme ir saplacināts purns. Deguna atveres ir samazinātas, kā rezultātā veidojas stenotiskas (šauras) nāsis, kas apgrūtina gaisa iekļūšanu. Tas ir raksturīgi šo šķirņu suņiem.Šiem dzīvniekiem ir arī hipoplastiska traheja, kas nozīmē, ka traheja nav pilnībā attīstīta un tai ir maz vietas, tādējādi apgrūtinot caur to plūstošā gaisa vadīšanu un filtrēšanu.

Vēl viena brahicefālijas dzīvnieku problēma ir mīkstā aukslēju aukslējas pagarināšanās, kas atbilst mutes jumta aizmugurējai daļai. Šīs izmaiņas izraisa aukslēju vibrāciju gaisa plūsmas laikā, radot krākšanai līdzīgus trokšņus. Turklāt saīsinātais un padziļinātais augšžoklis dod maz vietas zobu attīstībai. Tāpēc tie visi aug kopā un dažādos leņķos, tādā veidā.Vēl viena pārmaiņa ir slavenās maisveida acis, kas ir ļoti atklātas un sausas, kas veicina acu problēmu attīstību.

Suņu elpošana, krākšana un hipertermija ir dažas no mājdzīvnieka dzīves sekām.

Visas anatomiskās izmaiņas veicina elpošanas ceļu saīsināšanos, kas ietekmē mājdzīvnieka veselību un dzīvību. Brahicefāliskiem suņiem ir ļoti grūti elpot. Daudzi to var darīt tikai caur muti, ātri un īsu brīdi. Viņi arī daudz krākst, jo iegareno mīksto aukslēju pārmērīgās vibrācijas saskarē ar gaisu. VisāTurklāt sunim ar sēkšanu ir arī klepus problēmas, aerofāgija (kad viņš "norij" gaisu), atgriezeniska šķaudīšana un aizrīšanās. Turklāt bieži sastopamas arī acu slimības, kas rodas zemas asaru produkcijas dēļ, jo acis nav aizsargātas.

Bieži sastopamas arī zobu problēmas neregulāru zobu dēļ. Vēl viena problēma ir hipertermija. Šim stāvoklim raksturīga pārmērīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Parasti elpošana palīdz atvēsināt ķermeni, kad nāsis mitrina gaisu un pazemina ķermeņa temperatūru. Tomēr brahicefālajiem suņiem ir šauras nāsis, līdz ar to apgrūtinot elpošanu.siltuma apmaiņa.

Brahicefālijas suņiem nepieciešama īpaša aprūpe

Ja vēlaties adoptēt brahicefālisku suni, ziniet, ka visa mūža garumā viņam būs jāpievērš liela uzmanība. Pastāvīgi jāapmeklē veterinārārsts un jāveic pārbaudes. Turklāt aizbildnim jāveic piesardzības pasākumi, lai atvieglotu sava mīluļa sarežģīto dzīvi. Izvairieties ar viņu doties ārā ļoti karstā laikā, īpaši vasarā. Tāpat nevajag staigāt ilgu laiku.Ir svarīgi, lai kucēns būtu mitrināts, tāpēc neaizmirstiet vienmēr atstāt pilnu ūdens bļodu.

Karstās dienās elpojošam sunim ir jāsamazina ķermeņa temperatūra, tāpēc izmantojiet mitras drāniņas un uz ķepām izsmidziniet aukstu ūdeni. Vēl viens padoms ir regulāri kopt. Liels apmatojuma daudzums var padarīt jūsu kucēnu vēl karstāku. Brahicefālijas sindroms rada daudz neērtību, taču tās var novērst, izmantojot šos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti.mājdzīvniekam.