Ko jūs zināt par kaķu anatomiju? Tikai nedaudzi cilvēki interesējas par šāda veida tematiku un uzskata, ka tikai biologiem vai ar veterinārijas jomu saistītiem profesionāļiem vajadzētu iedziļināties šajā tēmā. Ja jums mājās ir kaķēns, ir ļoti svarīgi saprast, kā darbojas tā ķermenis, kā arī to, kāda aprūpe nepieciešama katrai tā daļai - un tieši šeit ir runa par kaķu anatomiju.Šajā laikā reti tiek ņemti vērā kauli un muskuļi, taču arī tie mājdzīvnieka organismā pilda būtisku funkciju.

Kā par to, lai uzzinātu mazliet vairāk par kaķu skeletu un muskulatūru? Lai palīdzētu jums šajā misijā, ir pieejams Mājas ķepas apkopota galvenā informācija par šo tēmu, piemēram, funkcijas, kaķu kaulu skaits un vairāki citi kaķu anatomijas kuriozi. Nāc ar mums!

Kaķu anatomija: uzziniet vairāk par jūsu mīluļa ķermeņa galvenajām sistēmām

Pirms iedziļināties kaķa muskulatūrā un skeleta uzbūvē, ir labi gūt vispārēju priekšstatu par to, kā tas darbojas un kādas ir galvenās sistēmas, kas veido kaķu organismu. Tāpēc turpmāk apskatiet svarīgu informāciju par katras kaķa ķermeņa daļas funkcijām un īpašībām:

• Skeleta un muskuļu sistēma:

Skeleta struktūra galvenokārt atbild par ķermeņa balstu, kā arī tai ir funkcija aizsargāt iekšējos orgānus un mīkstos audus. Turklāt tā darbojas kā minerālsāļu krātuve. Savukārt muskuļu sistēma nodrošina kaķa kustības, veicina ķermeņa stabilitāti, palīdz asinsritē un ķermeņa temperatūras regulēšanā, kā arī ir daļa no ķermeņa pildījuma.Interesanti ir tas, ka kaķu muskuļi ir neticami spējīgi sarauties, darbojoties ļoti atsperīgi.

• Nervu sistēma:

Kaķu nervu sistēma ir ļoti līdzīga cilvēku nervu sistēmai, jo to veido aptuveni 250 miljoni neironu galvas smadzeņu garozā. Šie nervu un neironu savienojumi koordinē un regulē visas ķermeņa kustības - gan brīvprātīgas, gan piespiedu. Tas nozīmē, ka tieši centrālā nervu sistēma, kas atrodas kaķa smadzenēs, kontrolē visas kaķa sajūtas un kustības.Daži piespiedu kustību piemēri ir elpošana, sirdsdarbība un gremošanas procesi, savukārt piespiedu kustības parasti notiek ārējo stimulu, piemēram, skaņu un smaržu, ietekmē.

• Gremošanas sistēma:

Kaķa gremošanas sistēma sastāv no vairākiem gremošanas procesā svarīgiem orgāniem, piemēram, mutes, rīkles, barības vada, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, tievās un resnās zarnas. Tā lielā mērā ir atbildīga par barības un šķidruma sadalīšanu mazākās daļiņās, kas nodrošina barības vielu uzsūkšanos organismā, un ir būtiska kaķa veselības uzturēšanai.

• Sirds un elpošanas sistēma:

Elpošanas sistēmas galvenā funkcija ir gāzu apmaiņa ar apkārtējo vidi, izdalot oglekļa dioksīdu un uztverot skābekļa gāzi. Taču papildus elpošanas funkcijai tai piemīt arī ožas jutība, kas palīdz atšifrēt dažādas smakas un darbojas organisma aizsardzībā. Tas nozīmē, ka, ja tuvumā ir kāds sabojāts ēdiens, kaķa purniņš spēj to uztvert un brīdināt to neēst.to norīt.

Sirds un asinsvadu sistēmu veido asinsvadi un sirds, kas ir atbildīga par asins sūknēšanu visā ķermenī. Tās darbojas kopā, lai nodrošinātu, ka visas šūnas saņem barības vielas un skābekli normālai darbībai.

• Urīnceļu un reproduktīvā sistēma:

Kaķu urīnceļu sistēmu veido nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls. Nieres un urīnvadi veido augšējos urīnceļus, bet urīnpūslis un urīnizvadkanāls ir daļa no apakšējiem urīnceļiem. Šīs sistēmas galvenā funkcija ir urīna, kas sastāv no dažādiem kaķu organismam toksiskiem savienojumiem, ražošana, uzglabāšana un izvadīšana. Tas nodrošina līdzsvaru organismā.un citas kaķa sistēmas.

No otras puses, reproduktīvo sistēmu veido sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni, kuru funkcija ir palīdzēt sugas vairošanā.

Cik kaulu ir kaķim?

Kaķa skeletā ir vidēji 244 kauli, un tas ir sadalīts divās daļās: aksiālajā skeletā un piedēkļa skeletā. Tomēr šis skaits var atšķirties atkarībā no dzīvnieka, jo kaulu skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir kaķa vecums, jo kaķu augšana un attīstība izraisa dažu kaulu elementu saplūšanu, tāpēc jaunāks kaķēns parasti ir mazāks nekā kaķis.ir vairāk kaulu nekā pieaugušam kaķim.

Citi faktori, kas var ietekmēt atbildi uz jautājumu, cik kaķim ir kaulu, ir kaķa dzimums un astes lielums, jo šajā daļā var būt no 18 līdz 24 skriemeļiem.

Kopumā aksiālais kaķu skelets satur:

• Galvaskauss
• Apakšžoklis
• Sternum
• 13 ribas un mugurkauls (7 kakla, 13 krūšu, 7 jostas, 3 krustu un 18 līdz 24 astes skriemeļi).

Piestiprinātais skelets ietver augšējo un apakšējo ekstremitāšu kaulus, un tajā katrā krūšu daļā ir lāpstiņa, pleca kauls, pleca kauls, rādiusa kauls, elkokauls, 8 plaukstas kauli, 5 plaukstas kauli un 3 pirkstu falangas. Lai aina būtu pilnīga, kaķiem ir arī iegurņa kauls, kas atbild par iegurņa ekstremitāšu balstu, kurā ir augšstilba kauls, gūžas kauls, stilba kauls, kaula kauls, 7 iegurņa kauli un 2 iegurņa kauli.papēža kauli, 4 metatarsāli un falangas.

Cik ilgā laikā kaķa kauls pēc lūzuma kalcificējas?

Kalcifikācija nav nekas cits kā bioloģisks process, kas sastāv no kalcija sāļu nogulsnēšanās kaulu veidošanās laikā. Kad kaķis gūst kaulu lūzumu vai traumu, piemēram, lauž asti, daudzi aizbildņi brīnās, cik ilgā laikā mājdzīvnieka kauls kalcificējas. Process var aizņemt laiku: aptuveni pēc divām nedēļām lūzuma gali jau ir savienojušies.ar kaķa kaula daļu, kas palikusi neskarta. Pēc sešām nedēļām plaisa izzūd. Tomēr kalcifikācijas process, kas ir pēdējais posms, var ilgt vairākus mēnešus, un tam nepieciešama veterinārārsta kontrole.

5 slimības, kas var ietekmēt kaķa kaulus

1) Koksofemorālā displāzija

Tā ir gūžas locītavas deformācija, kad augšstilba kaula (kājas kaula) galviņa neiederas ideāli iegurņa daļā, ko sauc par acetabulum. Tas rada locītavas nestabilitāti un apgrūtina pārvietošanos, jo kustības ir traucētas. Viena no galvenajām pazīmēm, kas norāda uz kaķu gūžas displāziju, ir tad, ja dzīvnieks kļūst klibs, jūt sāpes un nevar staigāt.labi.

2) Patellar dislokācija

Tā ir ortopēdiska saslimšana, kas rodas, kad ceļgalu locītava nobīdās no tās normālā stāvokļa, izraisot locītavas dislokāciju. Šim stāvoklim ir raksturīgas sāpes un nedrošība ķepas balstā. Tas biežāk sastopams aptaukojušos kaķu vidū, bet to var izraisīt arī kritieni, traumas un nelaimes gadījumi.

3) Degeneratīvas locītavu slimības

Deģeneratīvā locītavu slimība (DAD), ko dēvē arī par osteoartrītu, ir arvien biežāk sastopama kaķu kaulu problēma. Tā ir hroniska patoloģija, ko raksturo locītavu skrimšļa un locītavu aptverošo audu bojāšanās. Tā izraisa stipras sāpes, stīvumu un var pat izraisīt funkciju zudumu.

4) Osteomielīts

Tas ir iekaisums, kas skar vienu vai vairākus kaķa kaulus un var būt hronisks vai akūts. To parasti izraisa bakteriāla vai sēnīšu infekcija, kas skar atvērtus lūzumus vai ilgstošas kaulu iedarbības gadījumā.

5) Kaulu audzēji

Vēl viena problēma, ko nevar izslēgt, ir kaķu audzēji, un lielākoties, ja skartā vieta ir kauls, audzējs parasti ir ļaundabīgs. Visbiežāk sastopamais audzējs ir osteosarkoma, un to var diagnosticēt, izmantojot veterinārārsta pieprasītos attēlveidošanas testus.

Kaķu anatomija: muskuļiem ir svarīga loma kaķu elastībā

Kaķa kauli kopā ar locītavām un muskuļiem piešķir kaķiem augstu elastības pakāpi. Tā kā mugurkaulā nav saišu, bet gan muskuļi, mugurkaula diski un mugurkauls kopumā ir ļoti elastīgi. Tas ļauj kaķim cieši vērot visu, kas notiek apkārt, spējot griezt galvu dažādos virzienos.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka kaķiem nav kakla kaula, bet gan muskulim piestiprināts skrimšlis, kas ļauj tiem kustēties, izstiept ķermeni, deformēties un iekļūt šaurākās vietās. Tieši tāpēc tiem piemīt neticamas spējas slēpties visneticamākajās vietās un pat ļoti mazās telpās.

Šo dzīvnieku muskuļiem piemīt arī liela izplešanās un saraušanās spēja, tāpēc viņu ķermenis dažkārt pat atgādina atsperi. Tas pat ir iemesls, kāpēc kaķi var lēkt līdz pat septiņkārt lielākam augstumam un īsākā distancē sasniegt aptuveni 50 km/h - divi superinteresanti kaķu kuriozi!