Pitbulu negatīvā reputācija ne vienmēr atbilst realitātei! Lai gan daudzi cilvēki to uzskata par potenciāli bīstamu suni, šim dzīvniekam piemīt rotaļīgs, uzticams un diezgan inteliģents temperaments. Audzēšanas laikā saņemtā aprūpe un aizbildņa ietekme ir ļoti svarīgi faktori, kas nosaka dzīvnieka uzvedības īpašības un agresijas līmeni.

Ņemot to vērā, Patas da Casa nolēma aprunāties ar Bruno Correa Melo, treneri, kurš specializējas slikto ieradumu labošanā un sporta suņu apmācībā, lai atbildētu uz galvenajiem jautājumiem par šo tēmu. Pārbaudiet zemāk!

Vai pitbulis patiešām ir agresīvs?

Pēc Bruno teiktā, nav dabiski, ka pitbulu šķirnes suns ir agresīvs pret cilvēkiem. "Tas, kas notiek, ir neatbilstoša saimnieka izturēšanās. Lielākoties netīši," skaidro speciālists. Papildus miermīlīgajam raksturam šķirnei piemīt arī īpašības, kas atvieglo dzīvnieka mācīšanās procesu. Tas nozīmē, ka mājdzīvnieka raksturs vairumā gadījumu nav pārāk labs.no laika, galvenokārt būs atkarīgs no tā, kā pasniedzēji to ir mācījuši un socializējuši.

Kādi varētu būt iemesli šādam izkropļotam pitbula tēlam iedzīvotāju acīs? Kā vienu no iespējamiem skaidrojumiem var minēt suņa fizisko izmēru. Pitbullim ir labi attīstīta muskulatūra un lieliskas sportiskās spējas - īpašības, kas var tikt sajauktas ar draudiem.

Pitbulu cīņas veicina šķirnes slikto reputāciju

Pitbulu cīņām ir arī liela daļa vainas, kad runa ir par suņa slikto reputāciju. Kopš šķirnes parādīšanās suņi ir bijuši vieni no galvenajiem, kas izvēlēti šai praksei, un parasti tie iziet ārkārtīgi vardarbīgu un stingru apmācību. Ir vērts pieminēt, ka cīņas starp dzīvniekiem Brazīlijā tiek uzskatītas par noziegumu, bet diemžēl tās joprojām notiek.slepeni dažās vietās.

Suņu apmācība: kad ir labākais laiks, lai sāktu izglītot pitbulli?

Bruno, kurš par treneri strādā aptuveni trīs gadus, uzskata, ka uzvedības apmācību vislabāk ir sākt jau agrā vecumā. Lai gan ir iespējams apmācīt arī pieaugušu suni, ieraduma ieviešana bērnībā var paātrināt šo procesu: "Es iesaku sākt apmācību 55 līdz 60 dienu [vecumā]. Tam ir daži iemesli, piemēram, izmantot sociālā loga priekšrocības.neiroplasticitāte un sinaptoģenēze (kucēna neiroloģiskās un motoriskās attīstības bioloģiskie jautājumi)," skaidro eksperts.

Tomēr kļūdās ikviens, kurš domā, ka pitbulu kucēna apmācīšanu var uzskatīt par gludu misiju. "Apmācīt kucēnus ne vienmēr ir vieglāk. Tikai tie, kam mājās ir bijis kucēns, zina, kā viņi iekūlas nepatikšanās!", joko treneris. "Tieši tur lielākā daļa aizbildņu mēdz kļūdīties, ieviešot un nostiprinot negatīvu uzvedību, kas vēlāk kļūs par lielām problēmām.",brīdina.

Kā apmācīt savu pitbulterjeru? Uzziniet, kā notiek apmācība!

Jebkura dzīvnieka apmācībai no izvēlētā profesionāļa puses ir nepieciešams daudz mācīties un novērot. Bruno uzskata, ka ir svarīgi izprast katra suņa instinktus un motivāciju. "Pastāv vairākas pieejas un koncepcijas apmācībā, es neuzskatu, ka kāda no tām ir labāka vai sliktāka, bet gan piemērotāka konkrētajā situācijā," vērtē Bruno. Runājot par pieeju saistībā ar iespējamām problēmām, viņš saka."Kad runājam par agresiju, mums ir jāsaprot tās iemesls - vai tā ir cīņa par resursiem (ūdeni, barību, mātītēm) vai sociāla rakstura cīņa," viņš skaidro.

"Pirms runāt par šķirni un tās īpatnībām, ir jāsaprot, ka vispirms nāk dzīvnieks. Suņu apmācības speciālists pēta suņa uzvedību," skaidro treneris. Arī pēc Bruno domām, koncepcija, ko izmanto, lai apmācītu pūdeli un pitbulli, ir vienāda. "Tas, kas mainīsies, būtībā ir stratēģija," viņš saka.

"Ja runājam par lielām šķirnēm, kuru mērķis nav sargāšana un aizsardzība, ideāli ir iemācīt paklausības komandas, lai saimnieks varētu labāk kontrolēt suni. Turklāt socializēt ar visiem iespējamiem cilvēkiem un arī ar citiem dzīvniekiem," iesaka Bruno.

"Es cenšos saprast pēc iespējas vairāk par suņa dabisko uzvedību un etoloģijas (pētījums par dzīvnieku sociālo un individuālo uzvedību to dabiskajā vidē) zinātniskajiem jēdzieniem. Tāpēc savā darbā izmantoju vairākas metodes," viņš piebilst.

Pitbulu apmācība: kādas ir galvenās kļūdas, ko cilvēks var pieļaut?

Labi, mēs saprotam, ka apmācība parasti notiek pēc būtībā vienas un tās pašas shēmas neatkarīgi no konkrētās šķirnes. Tomēr dažās specifiskās situācijās var būt nepieciešama lielāka rūpība apmācības procesā, kā tas ir pitbulu gadījumā, kas adoptēts jau pieaugušā vecumā. Tā kā jūs nezināt dzīvnieka vēsturi un pēdējā īpašnieka piedāvāto aprūpi, ir būtiski novērot dzīvnieka ķermeņa valodu.Nekad nepieļaujiet kļūdu, ka suns cīnās vai rīkojas agresīvi!

Pēc Bruno domām, viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir ierobežojumu nenoteikšana sunim, īpaši tad, ja korekcijas mēģinājums ir agresīvs. "Nākotnē suns var uzbrukt saimniekam nevis atriebības dēļ! Parasti šādi uzbrukumi saimniekam parasti notiek pēc daudziem brīdinājumiem," brīdina dresētājs.

Iepazīstieties ar dažiem padomiem par pitbulu apmācību

Labi, mēs jau zinām, ko nedarīt, apmācot pitbulli. Tagad atliek tikai iepazīties ar dažiem padomiem, kas var jums palīdzēt jūsu mīluļa apmācības laikā. Braucam!

- Kopā ar pārējiem mājas iemītniekiem vienojieties par to, kādi būs vides noteikumi. Ir svarīgi, lai visi rīkotos vienādi, tādējādi novēršot mājdzīvnieka apmulsumu.

- Iemāciet sunim atpazīt savu vārdu.

- Pitbulis jau no agras bērnības jāsocializē ar citiem dzīvniekiem un cilvēkiem. Ja kucēni ir adoptēti kā pieauguši dzīvnieki, centieties socializāciju ieviest lēnām.

- Izvairieties no rupjām un agresīvām rotaļām, piemēram, viegliem kodumiem, lai dzīvniekam veidotos mierīga un relaksēta personība. Šim nolūkam ir jānodrošina citi izklaides veidi, piemēram, piemērotas rotaļlietas un grauzēji.

- Vienmēr izvēlieties pozitīvu pastiprinājumu. Kad jūsu mīlulis dara kaut ko nepareizi, vienkārši pasakiet stingru "nē".

- Pieradiniet kucēnu pie vientulības brīžiem, lai izvairītos no iespējamas separācijas trauksmes nākotnē.

- Centieties, lai treniņi būtu īsi (10 līdz 15 minūtes dienā).

- Sāciet ar pamatkomandām, piemēram, sēdēt vai būt mierā.

Bruno pitbulis Odins tika izglābts 2 gadu vecumā un ir izglītojoša izstāde!

Treneris stāsta, ka jau pirmajās nedēļās sācis suņa apmācību mājās. "Līdz tam man nebija gandrīz nekādu zināšanu par apmācību, un, pateicoties Odinam, es meklēju plašākas zināšanas kursos," stāsta profesionālis.

"Šodien man ir tas, ko es sagaidu no sava suņa: kontrolēts suns, kurš visu dienu paliek viens un nesabojā māju, čurā un kakā pareizajā vietā, prot ievērot robežas un mīl rotaļāties," stāsta speciāliste, kuru var uzskatīt par dzīvu pierādījumu tam, ka arī pieaugušiem dzīvniekiem piemīt audzināšanas spējas: "Tomēr es apzinos, ka, pat cītīgi strādājot, būs problēmas.nepilnības mācībās, kas saistītas ar suņa bērnības posmiem, ar kuriem nav strādāts," viņš piebilst.

Pēc Bruno domām, apmācības galarezultāts ir atkarīgs no darbību kopuma: "manā gadījumā mana pirmā attieksme bija demonstrēt vadību. Otra bija mācīt paklausību (staigāt kopā, sēdēt, gulēt), ar to es sāku vairāk kontrolēt, lai varētu ar viņu veikt socializācijas darbu".