Pasaulē ir izplatītas dažādas suņu šķirnes. Dažas ir labāk zināmas, citas mazāk... un joprojām ir suņi, par kuriem gandrīz neviens nezina, kā tas ir norvēģu lundehunda gadījumā. Šī šķirne tiek uzskatīta par diezgan retu un nāk no Norvēģijas, bet uzmanību piesaista tas, ka atšķirībā no citiem suņiem norvēģu lundehunds - saukts arī par norvēģu lundehundu - nes sevīTurpmāk uzskaitītas dažas šīs šķirnes suņu īpatnības, kas var jūs pārsteigt. Pārbaudiet tās!

Norvēģu lundehunds: suņu šķirne ar 6 pirkstiem, kas kustina ķepas uz sāniem.

Viena no lielākajām norvēģu lundehundu suņu īpatnībām ir tā, ka šai suņu šķirnei ir 6 pirksti, kas dzīvniekam garantē lielāku stabilitāti. Turklāt locītavu novietojums ļauj šiem dzīvniekiem viegli kustināt priekšējās ķepas uz sāniem, sasniedzot līdz pat 180º diapazonu attiecībā pret pārējo ķermeni. Šīs ir svarīgas šķirnes īpašības, joka sākotnēji to izmantoja jūras papagaiļu medībām, tāpēc Norsk Lundehundam bija nepieciešams kāpt klintīs un kalnos. Gan ķepu locītavas, gan 6 pirkstu klātbūtne izrādās nepieciešamas īpašības, lai šķirne "pildītu" mednieka funkciju, jo tas ļauj tai kāpt gandrīz visur.

Ziņkārīgi suņu fakti: Norskas lundehunds spēj pagriezt galvu arī atpakaļ.

Ne tikai norvēģu lundehunda ķepas ir labi artikulētas: arī dzīvnieka kakls ir neticami elastīgs. Nav brīnums, ka šie suņi var pagriezt galvu atpakaļ gandrīz pilnībā un ļoti viegli, pat pieskaroties savai mugurai. Tas nozīmē, ka tas ir tikai vēl viens pierādījums tam, ka šo dzīvnieku artikulācija ir pavisam citāda, nekā mēs esam pieraduši.redzēt apkārt, vai jūs?

Turklāt vēl viena šīs suņu šķirnes īpatnība ir tā, ka suņa ausis ir stāvas, taču tās bez lielām grūtībām var arī atlaist atpakaļ, un tas dzīvniekam nekaitē. Patiesībā tas pat palīdz tās pasargāt no netīrumu un ūdens iekļūšanas, jo norvēģu lundehunds ir arī lielisks peldētājs medību laikā.

Norvēģu lundehunds ir šķirne, kas reiz bija gandrīz izzudusi.

Šīs šķirnes suņu retums nav nekas: Norvēģijas Lundehundam vismaz trīs reizes ir draudējusi izzušana. Pirmo reizi tas notika tāpēc, ka šķirne vairs nekalpoja tās agrākajām interesēm: vairs nebija vajadzības ieguldīt līdzekļus suņa iegādei, lai palīdzētu medīt papagaiļus un citus dzīvniekus Norvēģijā. Rezultātā Norvēģijas Lundehunds vairs nebija ļoti pieprasīta šķirne, jau kopš tā laika Norvēģijas Lundehunds vairs nebija pieprasīts.Turklāt ap Otrā pasaules kara laiku un arī 1963. gadā šķirne gandrīz tika iznīcināta mēra uzliesmojumu dēļ. Otrajā reizē, kad tas notika, izdzīvoja tikai seši Norskas lundehundi. Tomēr selekcionāri centās nepieļaut šķirnes izzušanu, un radās Norskas lundehunds.Mūsdienās pasaulē ir vismaz 1500 šīs šķirnes dzīvnieku, kas varbūt nav daudz, bet tas ir labāk nekā pilnīga izmiršana.

Norsk Lundehund veselība: visbiežāk sastopamās problēmas ir gremošanas problēmas

Neskatoties uz to, ka Norvēģijas Lundehunda šķirnes suns kopumā ir spēcīgs un vesels, viena no Norvēģijas Lundehunda šķirnes suņu īpatnībām ir tā, ka šī šķirne parasti cieš no gremošanas trakta slimības, ko sauc par gastroenteropātiju. Praksē šī slimība ir gremošanas traucējumi, kas izraisa gremošanas baktēriju strauju savairošanos suņa organismā, kā rezultātā suns zaudē spēju uzņemt barību.Šī slimība nav ārstējama, taču, ja to rūpīgi uzrauga speciālists, to var ārstēt un kontrolēt.