Tāpat kā viss, kas sociālajos medijos iziet ārpus ierastā, arī mopša magnētiskās rezonanses attēls nesen izplatījās tviterī. Tā kā dzīvnieka sejas uzbūve ir brahicefāla, attēls izskatījās citādāks, nekā gaidīts, un pārsteidza daudzus cilvēkus. Taču ne tikai attēlveidošanas testos šīs šķirnes dzīvnieki ir "atšķirīgi": mopšu sunim ir nosliece uz vairākām veselības problēmām, ko izraisa.Ja jums ir kāds no šiem suņiem, jums vajadzētu zināt dažus piesardzības pasākumus, lai novērstu nopietnākas situācijas. Lai jūs labāk izprastu, esam uzskaitījuši visbiežāk sastopamās mopšu šķirnes dzīvnieku veselības problēmas. Ieskatieties!

Mopsis, tāpat kā citi brahicefālie dzīvnieki, ir nosliece uz elpošanas problēmām.

Mopšu sejas uzbūve ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šķirnei ir tendence saslimt ar elpošanas problēmām. Ar saplacinātu purnu, mīkstu aukslējas daļu un šaurāku traheju un nāsīm, nekā parasti, viņiem jau dabiski ir apgrūtināta elpošana. Tāpēc lielākoties šie dzīvnieki šķiet elpojoši. Papildus tam, ka tos vairāk ietekmē slimības.Arī infekcijas slimības, piemēram, suņu gripa, tiem viegli izraisa elpas trūkumu: tādēļ šiem dzīvniekiem nav ieteicama, piemēram, smaga fiziska slodze un pakļaušana lielam karstumam. Daudzos gadījumos šīs darbības, kas citiem suņiem šķiet parastas un vienkāršas, var kļūt par kucēna, pieaugušā vai vecāka gadagājuma mopša nāves cēloni.

Mopšu aptaukošanās var būt viņu dzīvesveida sekas

Ļoti liela apetīte, nepieciešamība izvairīties no smagiem fiziskiem vingrinājumiem un mopša nepiesātinātība veido kombināciju, kas izraisa augstu aptaukošanās līmeni šīs šķirnes dzīvniekiem. Pat mopša kucēnam patīk ēst vairāk nekā parasti, tāpēc jūsu ziņā ir kontrolēt un ierobežot apēstā ēdiena daudzumu. Ideālā gadījumā dzīvniekam vajadzētu būt veterinārārsta izstrādātai diētai, kas.noteikt, cik daudz barības viņš var ēst, vai pat norādīt konkrētu ēdienu ar mazāku kaloriju un tauku daudzumu, lai izvairītos no šīs problēmas. Arī vieglām pastaigām vajadzētu būt daļai no mopša ikdienas: bieži tās palīdz izvairīties no mazkustīga dzīvesveida un līdz ar to arī no mopšu šķirnes pārstāvju aptaukošanās.

Mopšiem bieži sastopami arī akne, dermatīts un citas dermatoloģiskas problēmas.

Pieaugušā mopša un arī citos dzīves posmos ir liela varbūtība, ka snuķa apvidū, kas ir jutīgāks, attīstīsies pūtītes, jo āda ir taukaina, piemēram, apvienojumā ar netīrumiem no pārtikas. Ārstēšana parasti ir vienkārša, taču visos gadījumos to jānorāda uzticamam veterinārārstam. Papildus pūtītēm mopša ķermeņa krokas veicina sēnīšu un sēnīšu infekciju.Ideāli ir vienmēr pārbaudīt, vai dzīvnieks pēc peldes vai rotaļām ūdenī ir ļoti sauss. Atjauniniet vakcināciju, ērču zāles un prettārpu līdzekļus - apvienojumā ar sabalansētu uzturu dzīvnieka imūnsistēma būs spēcīgāka, lai varētu tikt galā ar dažām problēmām.

Salocīta mopša auss: uzmanieties uz zonas iekšpusi

Tāpat kā citu šķirņu suņiem, kuriem ausis ir salocītas uz leju, arī mopšiem ir lielāka iespēja saslimt ar ārējo aģentu izraisītām infekcijām. Sēnītes un baktērijas vairojas aizliktā un mitrā vidē, tāpēc ideāli ir vienmēr novērot viņa ausi un tīrīt to no vienas līdz divām reizēm nedēļā, atbilstoši veterinārārsta noteiktajai nepieciešamībai.

Mopsis var saslimt arī ar acu slimībām, kas ir tā anatomijas sekas.

Mopšu galvas formas dēļ viņu acu āboli "izliecas ārā". Tāpēc ir diezgan liela radzenes traumu un čūlu iespējamība: dzīvnieks var uztriekties uz kaut kā vai notikt negadījums, kas bojā visvairāk pakļautās acis. Šīs pakļautības dēļ viņi ir arī vairāk pakļauti kairinājumiem un vienkāršākām infekcijām. Visnopietnākā problēma, ko rada viņa anatomija, ir tā, ka mopšu acis ir vairāk pakļautas iekaisumiem."atvieglo" ir acs ābola prolapss, kad acs izlec no acs dobuma trieciena vai traumas dēļ.