Dažām šķirnēm ir ļoti īpašas īpašības: piemēram, bīgls ir klasisks piemērs sunim ar lielām ausīm, savukārt čau čau čau ir visur atpazīstams sava biezā un blīvā kažoka dēļ. Bet vai jūs zinājāt, ka šī identifikācija ne vienmēr ir vienkārša? Daudzi mājdzīvnieku vecāki vienmēr jautā: "Kā noskaidrot mana suņa šķirni?", īpaši tad, ja dzīvnieks ir adoptēts un nav iespējams to identificēt.nav informācijas par viņa senčiem.

Tātad, kā zināt, vai suns ir šķirnes suns? Kādas pazīmes jāievēro, iegādājoties kucēnu? Šķirnes var iedalīt pēc lieluma, uzvedības, un to atšķirt var palīdzēt arī specifiskākas pazīmes, piemēram, dzīvnieka galvas forma. Skatiet dažus padomus un uzziniet, kā noteikt suņa šķirni!

Kā es varu zināt sava suņa šķirni?

Ja esat iegādājies kucēnu no specializētas audzētavas un tam ir ciltsraksti, jums jau vajadzētu zināt sava suņa šķirni. Tomēr, ja dzīvnieks ir adoptēts un nav zināma tā izcelsme, ļoti bieži īpašniekiem rodas jautājums: "Kā es varu zināt, vai mans suns ir šķirnes suns?" Šādos gadījumos parasti nav informācijas par suņa vecākiem, tāpēc tas var būt tīršķirnes suns vai iegūts, krustojot citas šķirnes.dažādas šķirnes.

Neatkarīgi no situācijas ir dažas taktikas, kas palīdzēs jums noskaidrot, vai suns ir šķirnes suns. Jums jāskatās uz fiziskajām pazīmēm, piemēram, suņa galvas formu, purnu, ausīm un kažoka veidu.

1) Galvas forma - Ja nezināt, kā noskaidrot suņu šķirni, padoms ir pievērst uzmanību dzīvnieka galvas formai. Pastāv trīs suņu galvaskausu veidi: dolihokefālie, mezocefālie un brahikefālie. Dolihokefālajiem suņiem ir gara un garāka galva, kā tas ir borderkolliju gadījumā. Mezocefālie suņi ir suņi, kuru galva ir proporcionālāka ķermenim, piemēram, bīgls. Visbeidzot, bīglu šķirnes suņi ir suņi, kuru galva ir proporcionāla ķermenim.Brahicefāliskajiem suņiem ir īss galvaskauss un platāka galvas forma, piemēram, angļu buldogiem.

2) Snuķis - Suņa purns ir parametrs, pēc kura var noteikt šķirni. Piemēram, saplacināts purns ir raksturīgs brahicefāliskiem suņiem, kā tas ir buldogu, šihtzu un bokseru tipa suņiem. Ja jūsu sunim nav saplacināta purna, pievērsiet uzmanību tā izmēram un formai: vai tas ir garš, kā tas ir greihaundiem, vai pat platāks, kā tas ir pitbuliem.

3) Ausis - Vēl viena noderīga taktika, lai mēģinātu noskaidrot sava drauga šķirni, ir aplūkot suņa ausis. Dažiem suņiem ir smailas ausis, kas spiežas uz augšu, piemēram, Sibīrijas haskijiem un vācu aitu suņiem. Ir arī suņi ar trīsstūra formas ausīm, bet tās spiežas uz leju, piemēram, labradoriem, zelta retrīveriem un pitbuliem. Visbeidzot, vēl viena iespēja ir tie suņi, kuru ausis ir uz augšu.liela un gara sejas puse, piemēram, basets, kokerspaniels un taksis.

4) Apvalka veids - Viens no veidiem, kā noteikt suņa šķirni, ir aplūkot dzīvnieka kažoku, jo ir dažādi veidi: īss, garš, gluds, viļņains, cirtains, ciets... Izskats, kā arī garums ir būtiskas pazīmes. Dažām suņu šķirnēm, piemēram, pinčieriem un veimaraniešiem, dominē īss apmatojums. Garš apmatojums ir saistīts ar tādām šķirnēm kā Bernes un Jorkšīras suņi.

Pēc izskata suņi ar taisnu apmatojumu var būt Ših Tzu, Lhasa Apso u. c. Viļņains apmatojums raksturīgs amerikāņu kokerspanielam un zelta retrīvierim, savukārt suņi ar cirtainu apmatojumu atgādina pūdeļus un bišonu frisē. Dzīvnieki ar cietu apmatojumu, tautā dēvētu par "stiepļu apmatojumu", var līdzināties šnauceriem, un ir arī suņi ar diviem apmatojuma slāņiem, kas atgādina viens otru.izskatās kā Čau-Čau-Čau.

Dzīvnieka izmērs un svars palīdz noskaidrot suņu šķirni

Papildus šīm īpašībām, lai atklātu suņu šķirni, jāņem vērā arī suņa augums un svars. Ir visdažādāko izmēru šķirnes. Piemēram, pinčers 0 sasniedz līdz 15 cm. Tikmēr pasaulē lielākais suns bija vācu dogs, kura augstums sasniedza 1,19 m. Uzziniet, kāds ir vidējais augums un svars katram lielumam:

• Miniatūrs suns : augstums līdz 25 cm un svars līdz 5 kg;
• Mazs suns augstums no 28 līdz 35 cm un svars no 5 līdz 15 kg;
• Vidējs suns augstums no 36 līdz 49 cm un svars no 15 līdz 25 kg;
• Liels suns augums no 50 līdz 69 cm un svars no 25 līdz 45 kg;
• Milzu suns augstums virs 70 cm un svars virs 45 kg;

Jorkšīrs, šihtzu, mopsis un taksis ir dažas labi zināmas mazo suņu šķirnes, bet vidēja lieluma suņi ir bīgls, kokerspaniels un robežkollijs. Tie nav mazi, bet nav arī milzīgi. Abi izmēri ir lieliski dzīvokļa suņu varianti!

Populārākās lielo suņu šķirnes ir labradors, akita un vācu aitu suns, savukārt milzu suņi var būt vācu dogi, niedru korso un bernardīni. Lai ērti dzīvotu, tiem nepieciešams nedaudz vairāk vietas, taču nekas neliedz lielam sunim dzīvot dzīvoklī (ja vien viņš ikdienā tērē enerģiju).

Līdzīgas suņu šķirnes: kā tās atšķirt?

Dažām suņu šķirnēm var būt tik līdzīgas īpašības, ka tās var mulsināt tos, kuri tās labi nepazīst. Šādos gadījumos vēl svarīgāk ir ievērot detaļas. Skatiet līdzīgāko suņu salīdzinājumu un uzziniet, kā atklāt suņu šķirni:

• Angļu buldogs X franču buldogs

Tas ir normāli, ka, runājot par angļu buldogu un franču buldogu atšķiršanu, rodas neskaidrības, taču ticiet man: starp šiem mazajiem suņiem ir atšķirības! Lai gan abi tiek klasificēti kā brahicefālie suņi un tiem ir plakans purns, lielums ir viena no galvenajām atšķirībām. Angļu buldogs iederas vidēja lieluma suņu kategorijā, turklāt ir lielāks un muskuļotāks, savukārt franču buldogs ir mazs,kompaktāki un mazāk izturīgi.

Vēl viena būtiska atšķirība ir suņa ausis: franču buldogam ir lielas, stāvas ausis, bet angļu buldogam tās ir mazākas un nokarenas. Visbeidzot, arī galvas forma var palīdzēt atšķirt vienu šķirni no otras, jo angļu buldogiem ir platāks, līdzenāks galvaskauss, bet franču buldogu galva ir proporcionālāka ķermenim.

• Shih Tzu X Lhasa Apso

Lhasa Apso vai Shih Tzu ir suņi, kas izskatās ļoti līdzīgi! Pat visuzmanīgākā acs var nepamanīt atšķirības starp šķirnēm. Pirmkārt, gan Shih Tzu, gan Lhasa ir mazi, apmatoti suņi. Tāpēc lielums nav kritērijs, kas palīdz tos atšķirt. Turklāt tie ir arī brahicefāli suņi, un tāpēc tiem ir saīsināts deguns. Bet šeit jau sākas.Pirmā atšķirība: šihtzu šis apvidus ir ļoti plakans, savukārt Lhasa Apso purniņš ir izteiktāks.

Turklāt apmatojuma veids ir viena no galvenajām pazīmēm, kas palīdz atpazīt katru šķirni. Piemēram, shih tzu sunim parasti ir nedaudz viļņaināki mati, ar smalku izskatu. Lhasa apso ir suns, kuram parasti ir gludākas šķipsnas, ar biezu un raupju tekstūru. Šīs atšķirības parasti tiek izceltas, kad suns ir nokaršots.

• Akita X šiba

Ja blakus redzat šiba inu un akitu, jūs bieži vien apjuksiet, kurš ir kurš. Galu galā tie ir suņi ar ļoti līdzīgām pazīmēm un tiem ir viena izcelsme: abi ir japāņu suņi. Bet, ja, no vienas puses, akita ir liels un iespaidīgs suns, tad, no otras puses, šiba inu ir mazs vai vidēja auguma suns. Arī kažoka veids atšķiras: lai gan abas šķirnes ir atšķirīgas.ir apmatojums un apmatojums, akitai ir biezāks un garāks apmatojums, savukārt šiba ir ar blīvu apmatojumu, bet tas nesasniedz tādu pašu apjomu.

Citas iezīmes, ko var novērot, ir sejas un astes forma. Akitas sunim galva ir platāka, acis un purns ir centrēti, radot iespaidu, ka tie ir nekaunīgi, un aste ir noapaļota. Šiba sunim izskatās kā maza lapsa, ir proporcionālāks un ar mazāk avangardiskiem vaigiem, savukārt astei var būt divas formas: noapaļota unkas izskatās pēc izkaptis.

• Collie X Šetlandes aitu suns

Ja esat saskāries ar šīm divām šķirnēm, droši vien esat aizdomājies: vai tas ir kollijs vai Šetlandes aitu suns? Tomēr atšķirības ir diezgan acīmredzamas, un tās sākas jau ar dzīvnieka izmēru. Kollijs tiek uzskatīts par vidēja lieluma šķirni, savukārt Šetlandes aitu suns ir mazs suns un mierīgi pielāgojas mazākām telpām, būdams labs dzīvokļa kompanjons.

Abiem suņiem ir labi proporcionālas aprises, taču, uzmanīgi ieskatoties, kollijam ir iegarenāka seja nekā Šetlandes aitu sunim. Turklāt kollija kažoks var būt gan īss, gan garš, savukārt Šetlandes aitu sunim vienmēr ir bagātīgs apmatojums, kas veido ap viņu krāšņu krēpi.

Kā noteikt, vai mans suns ir šķirnes suns: kas nosaka šķirnes suņus?

Mūspārnis - pazīstams arī kā bezšķirnes suns (SRD) - nav nekas cits kā kucēns, kas radies, krustojot dažādas šķirnes. Katram no tiem ir atšķirīga ģenētiskā slodze ar unikālām un ļoti daudzveidīgām īpašībām. Var būt mataini un lieli suņi, kā arī mazi un īsspalvaini bezšķirnes suņi. Nav neviena vienīga."modelis", kas raksturo šos mazos suņus, taču lielākoties ir dažas kopīgas iezīmes.

Parasti mongrēlie suņi ir vidēja lieluma, ar īsu apmatojumu un neitrālāku toni. Piemēram, karameļu mongrēls ir viena no pazīstamākajām brazīliešu sejām, taču ir arī vairāki melni, pelēki un bēši suņi. Taču, protams: nekas neliedz dzīvniekam būt arī citu krāsu, apmatojuma veidu vai izmēru.

Turklāt jāatceras, ka kucēni ir pārsteigumu kaste, un pat ar dažām spilgtām īpašībām, kamēr tie vēl aug, viņi var sasniegt pieaugušo vecumu ar cita tipa kažociņu un pat personību. Tāpēc ir vērts pagaidīt, kamēr kucēns sasniedz vismaz astoņus mēnešus, lai mēģinātu noteikt tā šķirni.