Kucēna adopcija ir izaicinājumu pilna pieredze, tāpēc ir normāli aizdomāties, cik ātri kucēns pārstāj būt kucēns, it īpaši, ja runa ir par kādu, kuram nekad iepriekš nav bijis mājdzīvnieks. Bet vai zinājāt, ka uz šo jautājumu nav vienotas atbildes? Zinot, cik vecs kucēns pārstāj būt kucēns, tas galvenokārt ir atkarīgs no kucēna lieluma?jūsu četrkājainā drauga fiziskās īpašības un šķirni, tāpēc tas ir diezgan mainīgs.

Lai saprastu, kad suns pārstāj būt kucēns. Mājas ķepas ir sagatavojis īpašu rakstu par šo tēmu. Zemāk lasiet, kas raksturo šo suņu dzīves posmu un kādas izmaiņas notiek dzīvnieku uzvedībā, kad suns vairs nav kucēns.

Kad suns pārstāj būt kucēns: uzziniet, kas ietekmē katra mājdzīvnieka izaugsmi

Tas, kas noteiks, cik mēnešus kucēns vairs nav kucēns - laiks, kas var pārsniegt pat vienu gadu, - ir katra dzīvnieka lielums un šķirne. Ir jādomā, ka katram kucēnam ir atšķirīga attīstība un ka tam būs arī atšķirīgs nobriešanas temps. Jo mazāks suns, jo ātrāk tas sasniedz briedumu. No otras puses, ja runa ir par lielu suni vaimilzu, augšanas temps mēdz būt lēnāks un ilgāks, un var pārsniegt vienu gadu.

Īsāk sakot, dažos gadījumos, piemēram, miniatūriem vai ļoti maziem suņiem, jautājums "cik vecs ir kucēns?" ir pilnīgi vietā. Citos gadījumos ir pareizāk jautāt, cik vecs ir kucēns, nevis cik vecs ir mēnesis.

Cik drīz kucēns pārstāj būt kucēns?

Tagad, kad jūs zināt, ka lielums un šķirne ir faktori, kas jāņem vērā, kā jūs zināt, kad suns vairs nav kucēns saskaņā ar šiem kritērijiem? Lai būtu vieglāk saprast, loģika ir šāda:

• Miniatūras un mazās šķirnes: laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu pieaugušo stadiju, svārstās no 9 līdz 12 mēnešiem;
• Vidēja lieluma šķirnes: laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu pieaugušo stadiju, svārstās no 12 līdz 15 mēnešiem;
• Lielās un milzu šķirnes: laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu pieaugušo stadiju, svārstās no 18 līdz 24 mēnešiem;

Tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir vispārējs vidējais rādītājs, bet ne noteikums. Daži lieli suņi var attīstīties pirms minētā perioda. Atcerieties, ka katram sunim ir savas īpatnības, tāpēc tik svarīga ir veterinārā uzraudzība.

Suns pārstāj būt kucēns un pāriet pusaudža vecumā.

Izpratne par suņu uzvedības izmaiņām, kad kucēns vairs nav kucēns.

Tas var šķist kā joks, bet suņu uzvedība pieaugot mainās. Ja, no vienas puses, kucēns vēl tikai iepazīst pasauli un pēta katru jaunu stūrīti, kas parādās, tad pieaugušam dzīvniekam šī zinātkāre jau ir vairāk kontrolēta un lielāka izpratne par to, kas ir pareizi un kas nē. Praksē lielākā daļa suņu šo "nenozīmīgo" pusi, kas raksturīga, kad viņi ir jaunāki, atstāj malā un atstāj to.faktiski nobriest ne tikai fiziski, bet arī uzvedībā.

Taču jāuzmanās: pārejā no kucēna uz pieaugušo ir svarīgi, lai aizbildnim būtu stingra roka, lai apietu kucēna nevēlamo attieksmi un iemācītu viņam pareizu uzvedību. Viens no labākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir paklausības apmācība ar pozitīvu apmācību, un to vajadzētu īstenot jau tad, kad dzīvnieks vēl ir kucēns.

Vēl viens aspekts, ko vērts pieminēt, ir tas, ka, kucēniem pieaugot, viņiem sāk būt atšķirīgas uztura vajadzības nekā jaunībā. Tas nozīmē, ka uzturs ir jāpielāgo, lai kalpotu pēc iespējas labāk. Parasti vispiemērotākā ir Premium vai Super Premium suņu barība, lai par to parūpētos.