Ir gandrīz neiespējami pretoties Sibīrijas haskiju valdzinājumam. Šķirnei ir spēcīga klātbūtne, spīdīgs kažoks un caururbjošs skatiens, kas dažkārt pat iebiedē. Bet tie, kas domā, ka tie ir agresīvi suņi, jo ir līdzīgi vilkiem, kļūdās. Dziļi sirdī Sibīrijas haskijs (kucēns vai pieaugušais) ir super kompanjons, mīlīgs un ļoti piesaistīts savai ģimenei. Problēma ir tā, kaHuski šķirnes suņiem dzīves laikā var rasties veselības problēmas, pat ja tie saņem visu nepieciešamo aprūpi. Zemāk esam izdalījuši galvenās slimības, kas var ietekmēt haskiju šķirnes suņu veselību.

Sibīrijas haskijs: cinka trūkums un hipotireoze ir bieži sastopamas šķirnes dzīvnieku problēmas.

Dažām šķirnēm ir lielāka nosliece uz ādas problēmām, un Sibīrijas haskijs ir viena no tām. Šī mazā suņa organismam ir zināmas grūtības ar cinka uzsūkšanos, kas izraisa uztura deficītu, kas atspoguļojas uz dzīvnieka ādas un var izraisīt dermatoloģiskas problēmas, piemēram, deguna dermatītu un suņu alopēciju. Tā kā šī ir ļoti specifiska slimība, palīdzēt var tikai ārsts.Veterinārārsts var diagnosticēt un ieteikt labāko ārstēšanu cinka trūkuma gadījumā haskiju organismā.

Vēl viena problēma, kas atspoguļojas uz šķirnes kažoka, ir hipotireoze - endokrīna slimība, kas rodas, ja vairogdziedzeri neražo pietiekamu hormonu daudzumu, lai uzturētu Sibīrijas haskiju vielmaiņu stabilu. Daži no šīs slimības simptomiem ir apmatojuma izkrišana, kas galvenokārt notiek uz suņa astes, un ādas sabiezēšana.

Sibīrijas haskiju suņiem ir lielāka nosliece uz kataraktu, glaukomu un progresējošu tīklenes atrofiju.

Piemēram, katarakta var parādīties jebkura vecuma suņiem, un tai raksturīgs lēcas necaurspīdīgums, kas rada pelēcīgu vai zilganu izskatu. Atkarībā no slimības progresēšanas Sibīrijas haskijs var pat kļūt akls, ja to laikus neārstē. Vienlīdz liela uzmanība jāpievērš glaukomai, jo atkarībā no tās smaguma pakāpes.Tā kā šo slimību ir grūtāk noteikt, vislabāk ir katru gadu konsultēties ar veterinārārstu, kas specializējas oftalmoloģijā.

Progresējoša tīklenes atrofija ir vēl viena slimība, taču tai ir ģenētiska izcelsme, un tā parasti izpaužas Sibīrijas haskiju pirmajos dzīves gados. Tai ir progresējošs raksturs, un laika gaitā tā pasliktinās, līdz dzīvnieks kļūst akls.

Huski var ciest arī no gūžas locītavu displāzijas

Koksofemorālā displāzija ir parasti ģenētiskas izcelsmes slimība, kas galvenokārt skar lielus suņus, piemēram, Sibīrijas haskiju. Kucēniem, kuriem diagnosticēta displāzija, nepareizi attīstās suņa pakaļkāju kaulu, muskuļu un cīpslu reģions, kas izraisa pastāvīgu berzi starp augšstilba kaulu un dzīvnieka iegurni ikreiz, kad viņš iet vai skrien. Tas beidzas ar to.radot kucēna kustību ierobežojumus, turklāt pacientam sagādā lielas sāpes un diskomfortu. Viena no gūžas displāzijas pazīmēm ir tā, ka suns sāk klibot vai apgāzties, un dzīvnieki ar ģenētisku noslieci, piemēram, haskijs, ir regulāri jānovēro veterinārārstam. Šī ir slimība, kas var izpausties pat suņa dzīves sākumposmā, arSibīrijas haskiju kucēns no 4 līdz 10 mēnešu vecumam, bet var parādīties arī tikai tad, kad suns sasniedz pilngadību.