Pastāv vairāki faktori, kas var izraisīt suņu kautiņu brīdī, kad to vismazāk gaidāt. Papildus tam, ka tā ir ļoti nepatīkama situācija saimniekiem, satraukums ir neizbēgams, kad redzam, ka suns cīnās (galvenokārt tāpēc, ka baidāmies, ka iesaistītajiem var notikt kaut kas nopietnāks). Tātad, ko darīt šādos brīžos? Kā atdalīt suņu kautiņus, nepakļaujot sevi riskam?

Misija šķiet sarežģīta, taču tā nav neiespējama. Lai jums palīdzētu, varat izmantot Mājas ķepas ir sagatavojis īsu soli pa solim, lai suņu cīņa nenonāktu pārāk tālu un netiktu pārtraukta jau pašā sākumā. Lūk, ko darīt!

1. solis: Identificējiet pazīmes, kas liecina par suņu kautiņu.

Šādos brīžos ir ļoti noderīgas zināšanas par suņu valodas darbību, jo suņa uzbrukumu parasti pavada dažas ļoti acīmredzamas ķermeņa pazīmes. Starp tām varam izcelt: zobu parādīšanos, spalvas šķelšanos, uz priekšu pavērstas ausis un stingru asti ķermeņa augstumā. Turklāt visizplatītākās suņu skaņas šādos apstākļos ir rūkšana un rūkšana, kas liecina par suņa uzbrukumu.agresīvāka un mazāk draudzīga uzvedība - pievērsiet uzmanību šīm pazīmēm!

2. solis: Plukšķināšana ar rokām vai traucoši podi palīdz pārtraukt suņu cīņas.

Trokšņu radīšana - ja vien nav kliegšana - ir veids, kā pievērst dzīvnieka uzmanību, novirzot uzmanību no suņu cīņas. Tāpēc parasti ļoti labi iedarbojas klaigāšana ar rokām vai trauka sitiens pret citu trauku: tā kā suņu dzirde ir ļoti jutīga, suņi automātiski pārtrauks cīņu, jo viņus kaitinās trokšņi. Tādējādi jūs iegūsiet pietiekami daudz laika, lai atdalītu kaujiniekus, pirms suns sāks cīnīties.konfrontācija atgriežas.

3. solis: ūdens mešana cīņas vidū ir vēl viena stratēģija, kas darbojas.

Ja tuvumā nav nekā tāda, kas radītu pietiekami skaļu troksni, lai suņi nobītos un atkāptos, vēl viena interesanta iespēja ir mest ūdeni uz iesaistītajiem dzīvniekiem. Šī stratēģija darbojas arī kā īslaicīga uzmanības novēršana suņu cīņas laikā un ir drošs variants, kā pārtraukt nekārtības. To var izdarīt, izmantojot šļūteni vai vienkārši piepildot spaini ar ūdeni (baseinā).Tāpat kā trokšņa gadījumā, ideāli ir izmantot viņu izbiedētību, lai tos nošķirtu.

4. solis: Lai atdalītu kaujinieku, nepieļaujiet acu kontaktu ar mērķi.

Atkarībā no cīņā iesaistīto suņu lieluma varat mēģināt novērst to acu kontaktu. Lai to panāktu, telpā starp dzīvniekiem ir vērts novietot kādu izturīgu priekšmetu, kas atrodas tuvumā. Tas var būt koka gabals, kartons vai jebkurš cits materiāls, kas var kalpot kā barjera, neļaujot dzīvniekam redzēt savu pretinieku. Šāda uzmanības novēršana dos pietiekami daudz laika.lai tie tiktu turēti un cīņa beigtos.

5. solis: nekādā gadījumā nekliedziet uz kaujinieku.

Pat ja suņu cīņas brīdī izmisums runā skaļāk, ir svarīgi censties saglabāt mieru, lai nenotiktu kas sliktāks. Kliegšana izrādās visdabiskākā un tūlītēja cilvēka reakcija, taču tā nav īpaši ieteicama. Tā var vēl vairāk satraukt suņus, liekot tiem vēl vairāk turpināt cīņu. Ideālā gadījumā skaņai vajadzētu šķist, ka tā nāk no apkārtējās vides, nevis no suņa.Kā pēdējo līdzekli, ja nekas no iepriekš minētā nav palīdzējis, varat pacelt karojošā suņa pakaļkājas. Viņš zaudēs līdzsvaru un būs vieglāk nošķirt konfliktu.