Suņu valoda ir pilna dīvainību, un cilvēki ne vienmēr to pilnībā izprot. Piemēram, tikai retais zina, kāpēc suņi pirms kakāšanas griežas apkārt vai kāpēc viņi ņirgā citu suņu astes. Bet viena suņu uzvedība, kas vienmēr izraisa lielu uzmanību no aizbildņu puses, ir tad, kad dzīvnieks bez redzama iemesla paceļ ķepu. Vai kādreiz esat aizdomājušies, kāpēc tā notiek?kas notiek un ko suns ar šādu uzvedību domā? Tad ir pienācis laiks atšķetināt šo noslēpumu.

Suņu valodā suns ar paceltu priekšējo ķepu ir aicinājums spēlēties.

Iespējams, esat pamanījuši, ka suņu ķermeņa valoda mainās atkarībā no situācijas, vai ne? Pastaigu laikā suns paceļ ķepu, lai koncentrētos un precīzāk identificētu konkrētu smaržu, bet, kad dzīvnieks ir mājās, atpūties un relaksējies, paceltā suņa ķepa ir veids, kā jūs aicināt spēlēties. Kad tas notiek, uzaicinājums parasti nāk.un drīz pēc tam seko pozas maiņa: suns izstiepj priekšējās ķepas un nolaiž galvu, aste mutuļo no vienas puses uz otru. Parasti ir arī dzīvīgs riešana.

Pat tad, ja jūsu suņa rīcībā ir vides bagātināšana un dažādas rotaļlietas, viņam var pietrūkt ikdienas kontakta ar savu sargsuni. Tāpēc ir ļoti svarīgi atvēlēt mazliet laika dienā, lai spēlētos ar savu suni un stiprinātu jūsu savstarpējo saikni.

Suņu valoda: kad suns pastaigas laikā paceļ ķepu, tas izņirgst medījumu.

Dažos gadījumos suņa ķepa signalizē lūgumu pēc pieķeršanās.

Suņi dabiski ir vairāk piesaistīti saviem saimniekiem, un viņiem patīk, ka viņus visu laiku lutina, jo īpaši ar glāstiem. Tāpēc dažreiz suns paceļ ķepu, lai pievērstu aizbildņa uzmanību un lūgtu mazliet pieķeršanās. Šādos brīžos suņu ķermeņa valoda izmanto visdažādākos trikus, lai iegūtu to, ko vēlas, sākot no slavenā uzpūtīgā skatiena līdz laizīšanai.Vispazīstamākā uzvedība ir tā, ka suņa priekšējā ķepa paceļas uz augšu un dodas pie saimnieka, parasti pieskaras viņa rokai vai ceļgalam. Ir arī ierasts, ka kucēns atkārto šo žestu, lai turpinātu saņemt simpātijas, neapstājoties.

Paceltā suņa ķepa ir arī daļa no dabiskā medību instinkta.

Suņi tika pieradināti pirms vairākiem gadsimtiem, taču daži dabiskie instinkti saglabājušies līdz mūsdienām, piemēram, suņa ķepas, kas pastaigu laikā pēkšņi paceļas. Šī uzvedība ir daļa no sugas medību instinkta: kad suns ņirgā vai sajūt upuri, tas automātiski paceļ priekšējo ķepu tīra refleksa dēļ. Tas norāda uz koncentrēšanos un koncentrēšanos un palīdz sunim.sunim vieglāk atrast mērķi.

Atsevišķos gadījumos arī citas smakas var kalpot kā stimuls šīs suņu ķermeņa valodas izpausmēm, piemēram, garšīga ēdiena smarža vai pat lai izsekotu riesta laikā esošu mātīti.