Plāns suns var ciest no nepietiekama uztura, un problēmas cēlonis var būt dažāds. Lielākā daļa nepietiekami barotu suņu gadījumu notiek ar pamestiem dzīvniekiem, taču nekas neliedz no nepietiekama uztura ciest suņiem, kuriem ir mājas. Tāpēc ir svarīgi vienmēr sekot līdzi suņa diētai un novērot, kā viņš ir uzsūcis barības vielas. Lai uzzinātu vairāk parsimptomi, cēloņi un kā rīkoties suņu nepietiekama uztura gadījumos, par šo tēmu runājām ar veterinārārsti Gabrielu Tosinu, kura specializējas dzīvnieku ēdināšanā. Ieskatieties!

"Mans suns ir pārāk tievs": kā noteikt suņu nepietiekamu uzturu?

Vai katrs ļoti tievs suns cieš no nepietiekama uztura? Ideāli būtu vienmēr vērsties pēc palīdzības pie veterinārārsta, kas pavada jūsu mīluli. Suņu nepietiekama uztura simptomi ir ļoti specifiski un katrā gadījumā var atšķirties. "Acīmredzot klīniskajās pazīmēs mēs redzam kažoka zudumu (tas mēdz kļūt necaurspīdīgs, trausls un ar lielu kritumu). Citos gadījumos zems ķermeņa novērtējums vaiļoti augsts (liesāks vai ļoti trekns dzīvnieks) var palīdzēt diagnosticēt," skaidro Gabriela Tosina.

Ļoti plāns suns: kas tas var būt? Saprotiet, kā tiek diagnosticēts nepietiekams uzturs

Suņu nepietiekams uzturs parasti vairāk tiek saistīts ar bezpajumtniekiem, taču nekas neliedz no šīs slimības ciest arī dzīvniekiem, kuriem ir mājas. Iemesli, kas var izraisīt suņa nepietiekamu uzturu, var pārsteigt aizbildņus. Veterinārārsts uzskaitīja dažus:

• pārmērīga snacking (liek dzīvniekam pārstāt ēst barību, kurai ir pareizais uzturvērtības saturs);
• mājās gatavotas diētas bez atbilstošas speciālista veiktas uztura uzraudzības.
• slimības, kas izraisa zemu barības vielu uzsūkšanos, piemēram, zarnu iekaisuma slimības, disbioze un aizkuņģa dziedzera nepietiekamība;
• svara samazināšanas diētas bez atbilstošas uzturvērtības, kas papildina kaloriju ierobežojumu.

"Nepietiekami barotu suņu diagnosticēšana galvenokārt notiek, izmantojot anamnēzi un sarunu ar dzīvnieka īpašnieku, lai noskaidrotu, kāda veida diētu viņš lieto un kāda ir dzīvnieka uzvedība attiecībā uz pārtiku. Turklāt dažos gadījumos diagnozi var palīdzēt noteikt arī klīniskās pazīmes, piemēram, iepriekš minētās, un asins analīzes. Jebkurš dzīvnieks, kas ir pārēdināts vai nepietiekami barots vai kuram ir traucēts līdzsvars.no tiem ir nepietiekami baroti," uzsver veterinārārsts.

Ļoti plāns suns: ko darīt, kāda ir ārstēšana?

Bet galu galā, kā tiek ārstēti ļoti tievi un nepietiekami baroti suņi? Pēc veterinārārsta novērtējuma un dažu testu veikšanas profesionālis norādīs piemērotāko ārstēšanu veselības sarežģījumu gadījumā. Var rasties variācijas, arī tāpēc, ka katram nepietiekama uztura gadījumam ir specifiskas izpausmes. Korekcijas suņa uzturā notiks atkarībā no konkrētā gadījuma."Var būt norādes samazināt uzkodu daudzumu, uzlabot kaloriju un uzturvielu uzņemšanu ļoti tieviem mājdzīvniekiem, pielāgot mājās gatavotu uzturu un vajadzības gadījumā lietot medikamentus gadījumos, kad specifisku patoloģiju dēļ ir nepietiekams uzturs."

Dažos gadījumos nepietiekami barotu suņu ārstēšanai var nozīmēt vitamīnus." Tas ir atkarīgs no trūkuma veida. Ādas problēmu gadījumos var palīdzēt B grupas vitamīni, cinks, varš. Proteīnu trūkuma gadījumos uzturā adekvāta proteīnu aizvietošana palīdz uzlabot pacienta muskuļu rādītājus. Piedāvājot to, ir atkarīgs no konkrētā nepietiekama uztura iemesla, bet tam ir jābūt.vienmēr jālieto ar veterinārārstu norādījumiem," viņš uzsver.

Kā nobarot nepilnvērtīgu suni: pastāv mājas aizsardzības līdzeklis?

Mājas apstākļos pagatavota līdzekļa palīdzību nepietiekami barotu suņu ārstēšanai ļoti meklē aizbildņi. Tomēr uztura speciālists veterinārārsts brīdina, ka šāda veida recepte nav ieteicama: "Tas, kas būtu jādara, ir jānoregulē tieši ar veterinārārstu, kurš to izdarīs pareizi." Tāpēc nedodiet savam sunim to zupas recepti nepietiekami barotu suņu ārstēšanai, ko atradāt internetā.Vienmēr konsultējieties ar speciālistu, lai saņemtu atbilstošus norādījumus.

Daudzas receptes ir norādītas arī slimības profilaksei. Ideāli ir ievērot veterinārārstes Gabrielas uzskaitītos soļus:

• izvairīties no pārmērīgas uzkodas;
• nodrošināt labas kvalitātes uzturu;
• izvairīties no pašgatavotu diētu nodrošināšanas bez uztura speciālistu un zootehniķu uzraudzības;
• regulāri atjauniniet sava mājdzīvnieka profilaktiskās pārbaudes;
• konsultējieties ar veterinārārstu, lai novērtētu ķermeņa un muskuļu masas rādītājus.