Vai esat dzirdējuši par mikročipu? Suņus, kuriem ir šī ierīce, ir vieglāk atrast nozaudēšanas vai aizbēgšanas gadījumā. Šajā artefaktā, kas darbojas kā sava veida mājdzīvnieka "identifikators", ir visa informācija par dzīvnieku un audzinātāju, kas reģistrēta datu bāzē, kurai var piekļūt NVO un veterinārās klīnikas.

Atšķirībā no identifikācijas plāksnītes vai apkakles mikročips suņiem ceļā nesalūst un nepazūd, jo tas burtiski pielīp pie suņa ādas. Šī iemesla dēļ nereti rodas arī šaubas par tā cenu, un šajā rakstā sniegtas atbildes uz šīm un citām šaubām.

Mikročips: suns tiek identificēts ar šo ierīci

Pirms atbildēt uz jautājumu, cik tas maksā, ir interesanti paskaidrot, kas ir suņa mikročips: tā ir līdz 1 cm liela elektroniska ierīce, kas tiek implantēta dzīvnieka ādā, un, līdzīgi kā identifikācijas apkakle, mikročips kalpo, lai atrastu pazudušu dzīvnieku. Tomēr tam nav izsekošanas funkcijas, tomēr to jauc ar mājdzīvnieku GPS, kas pastāv tikai ārpusē.

Mikročipa nolasīšana suņiem ir ļoti vienkārša, un parasti to veic, izmantojot īpašu nolasītāju, taču dažas no tām var identificēt arī ar viedtālruņiem, izmantojot NFC nolasīšanas funkciju. Mikročipā ir norādīts suņa vārds, īpašnieka vārds, adrese un kontakttālrunis. Dažās mikročipās ir norādītas pat pēdējās vakcinācijas un dzīvnieka vecums.

Mikročipu suņiem var lietot arī kaķiem, un tā kalpo vidēji 100 gadus. Tādas vietas kā Japāna un Eiropa pieprasa, lai mājdzīvniekiem būtu mikročipi. Tāpēc, ja ceļojat ar savu suni uz kādu no šīm vietām, noteikti investējiet līdzekļus mikročipā.

Mikročipa vērtība suņiem var atšķirties atkarībā no veterinārās klīnikas.

Mikročipa implantēšana sunim maksā no 90 R$ līdz 130 R$, un visu procedūru veic profesionāls speciālists veterinārajā klīnikā. Neatkarīgi no vērtības visi mikročipi ir izgatavoti no plastmasas, kas ieskauj mikroshēmu un kurai ir sari, kas piestiprinās dzīvnieka ādai. Tā gandrīz nav bojāta vai saplaisājusi. Mikročipa (sunim) cena tiek uzskatīta par lielu izmaksu priekšrocību sunim.kas vēlas lielāku drošību savam mājdzīvniekam.

Implantēt mikročipu sunim ir pavisam vienkārši.

Mikročipēšana ir ātra un nesāpīga procedūra. Pirms mikročipa uzlikšanas dzīvniekam tiek veikta nolasīšanas pārbaude, lai pārbaudītu tā koda darbību. Pēc tam lolojumdzīvnieka un aizbildņa informācija tiek reģistrēta datubāzē, lai apstiprinātu šo kodu (tāpēc neaizmirstiet vienmēr atjaunināt datus).

Implantāciju veic ar mikročipam piemērotu šļirci, un to ievieto dzīvnieka daļā, ko sauc par lāpstiņu un kas atrodas zem purna. Mikročips ir arī zemādas, tas ir, tas atrodas zem dzīvnieka ādas pirmā slāņa.

Parasti tās ir hipoalerģiskas, taču dažiem mājdzīvniekiem var būt reakcijas vai noraidoša attieksme pret ierīci. Pat nesāpīgs process var radīt tādu pašu diskomfortu kā vakcīna. Un, runājot par to, pēc pirmās vakcīnas suņiem, ko piemēro sestā dzīves nedēļā, mājdzīvnieks jau var saņemt mikročipu.

Mikročipu suņu izsekošanas ierīce palīdz nozaudēšanas gadījumā

Kā atrast pazudušu suni, var būt nervus kutinošs uzdevums, taču, ja pazudis mikročipēts suns, saimniekiem jāsāk meklēšana, informējot par pazušanu visas apkārtnē esošās veterinārās klīnikas un nevalstiskās organizācijas. Tas ir svarīgi, jo lielākajā daļā no tām ir lasītāji, kas identificē dzīvnieka datus. Sazinieties ar reģiona Mājas dzīvnieku veselības un aizsardzības koordinācijas biroju.ir arī interesanti, lai varētu paātrināt meklēšanu.

Suņu čipēšana ar mikroshēmu sniedz vairākas priekšrocības.

Ja jums joprojām ir šaubas par to, kādam nolūkam ir nepieciešama suņa mikročipēšana, ziniet, ka tā ir daudz plašāka nekā tikai palīdzība sunim, kurš ir zaudējis savu aizbildni. Dažās Brazīlijas vietās, piemēram, Sanpaulu, jau investē līdzekļus suņu mikročipēšanā, lai novērstu dzīvnieku pamešanu un arī kontrolētu to populāciju. Arī dzīvnieku aizsardzības NVO izvēlas mikročipu pirms dzīvnieka dāvināšanas.

Tomēr tas nenozīmē, ka dzīvnieks var veikt tos slavenos apļus pa ielu, un papildus mikročipam ieguldiet līdzekļus apkaklēs vai identifikācijas plāksnītēs, lai nodrošinātu lielāku drošību, jo īpaši bēgošu suņu šķirņu, piemēram, bīglu un čivavu, gadījumos. Visa šī aizsardzība ir ļoti svarīga, lai izvairītos no jebkādām bailēm, piemēram, gadījuma, kad Bengālijas kaķi sajauca ar jaguāru.